Ārstniecības pienene jeb cūkpiene (Taraxacum officinale)

Saulainam priekam un vitalitātei

Dzeltenas pieneņu pļavas ne vien rosina uz vainagu pīšanu, bet arī aicina gatavot izsmalcinātus ēdienus un dzērienus, rūpēties par savu skaistumu un veselību. Maijs ir laiks veselību nostiprinošai pieneņu kūrei.

Ārstnieciskos nolūkos izmanto saknes (ievāc no augusta līdz oktobrim), lapas, lakstus, sulu (ievāc un sagatavo līdz Jāņiem). Visvairāk vitamīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu ir tikko plūktajos pieneņu ziedos, tāpēc ieteicams vasarā apēst vismaz divdesmit pieneņu ziedu.

Pienenes veselībai

Pieneņu dziednieciskās īpašības apstiprinājusi arī zinātne. Eksperimentos ar pelēm pierādīts, ka pieneņu lapu šķidrais ekstrakts par 40 % palielina žults sekrēciju. Farmakoloģiskie pētījumi apliecina, ka pieneņu preparātiem piemīt prettuberkulozes, pretvīrusu, fungicīdas, pretvēža, pretdiabēta un tārpus dzenošas īpašības.

Pienenēs esošās rūgtvielas veicina gremošanas orgānu darbību un darbojas kā viegls, vēderu mīkstinošs līdzeklis, novērš spazmas un samazina asinīs holesterīna daudzumu.

Lieto hronisku vielmaiņas traucējumu, žultsakmeņu un žultspūšļa iekaisumu ārstēšanai un profilaksei, pret diabētu, mazasinību un kā tonizējošu līdzekli, arī nierakmeņu, podagras, artrītu ārstēšanā.

Tautas medicīnā pieneņu sakņu novārījumu un sulu izmanto kā asins tīrītāju līdzekli, ekzēmu un citu ādas iekaisumu gadījumā, kā arī par sviedrējošu, caurejas un piena sekrēcijas veicinošu līdzekli.

Attīrīšanās kūrēm

Austrumu tautas pieneni izmanto profilaksei pret organisma novecošanos un audzējiem. Bagātīga dažādu bioloģiski aktīvu vielu buķete, žulti dzenošs un žults sekrēciju veicinošs augs, kas maigi veicina zarnu tīrīšanos, nieru darbību un svīšanu, holesterīna līmeņa mazināšanos asinīs, organisma vispārējā tonusa paaugstināšanos – visas šīs īpašības padara pieneni par izcilu līdzekli organisma attīrīšanās un nostiprināšanās kūrēm.

Vienkāršākā kūre: katru dienu apēd 5–10 labi nomazgātas pieneņu lapas.

10 dienu organisma stiprināšanas kūrē no rīta un vakarā dzer 50 gramu sulas 20 minūtes pirms ēšanas.

Kā atbrīvoties no rūgtuma?

Lai atbrīvotos no spēcīgās rūgtās garšas, pirms lietošanas vēl augošus augus kādu laiku vēlams nosegt ar tumšu, saules gaismu necaurlaidīgu trauku. Rūgtumu var mazināt, pieneņu lakstus 30 – 40 minūtes paturot koncentrētā sālsūdenī.

Kā sagatavot pieneņu sulu?

Pieneņu saknes ar jaunajām lapiņām var ievākt jau agri pavasarī līdz auga ziedēšanai. Saknes rūpīgi notīra, visu augu mazgā un nosusina. Mērcē pusstundu koncentrētā sālsūdenī. Noskalo ar vēsu ūdeni un blanšē ar verdošu ūdeni un spiež sulu. Sulai pievieno nedaudz ūdens un uzvāra.

Ja pieneņu sulu grib uzglabāt ilgstoši, ziemai, to konservē: uz100 ml sulas ņem 50 ml šņabja, 15 ml glicerīna, rūpīgi izmaisa un pilda tīrās, izkarsētās pudelēs.

Pienenes ar medu

Žāvētu sakņu pulveri var jaukt ar medu un ievārījumu vai pieneņu ziedu nektāru – attiecībās 1 : 1 un lietot pa ēdamkarotei 2 – 3 reizes dienā. Maisījumu ar medu tautas medicīnā lieto kā smēri pret ekzēmu.

Skaistumam un ādas veselībai

Pienene ir populārs augs tautas kosmētikā.

Ārīgi piensulu, atšķaidītu ar ūdeni, lieto pret pinnēm un dažādām ādas saslimšanām. Sagrūstas lapas un piensulu lieto varžacu, kārpu nodzīšanai un pret kukaiņu dzēlieniem.

Pienene stiprina viegli lūstošus, sausus, kā arī taukainus matus, palīdz atbrīvoties no blaugznām. Jābūt piesardzīgam, un vispirms jāpārbauda ādas reakcija, nedrīkst lietot šos preparātus pārlieku daudz un spēcīgus izvilkumus.

Losjons matiem un pret vasaras raibumiem

Vienu pilnu sauju pieneņu ziedu aplej ar vārošu ūdeni tik daudz, lai ziedi būtu pilnībā apņemti. Ļauj atdzist, tad nokāš un regulāri viegli mitrina ādu ar šo šķidrumu. Lielākā atšķaidījumā to var izmantot arī matu skalošanai.

Pienenes pusdienu galdam

Pieneņu lapas paver plašas kulinārijas iespējas, un tajās dzelzs un kalcija ir vairāk nekā spinātos. Pieneņu salātos labi iederas sakapātas vārītas olas. Jaunas lapas izmanto svaigas, vecākas apvāra un gatavo kā spinātus. Lapas var skābēt līdzīgi kā kāpostus. Agrā pavasarī, kad pieneņu lapiņas ir vien 2 – 5 centimetrus garas, ar asu nazi izgriež rozetītes, atstājot pāris centimetrus no saknes. Pēc nomazgāšanas un izmērcēšanas sālsūdenī tās var novārīt, apvārtīt olā un rīvmaizē un apcept. Pieneņu pumpurus var marinēt un uzmantot ēdienos kaperu vietā.

Gētes salāti

Ir ziņas, ka dižajam vācu dzejniekam Gētem arī garšojušas pienenes Frankfurtes mērcē. Vajadzīgas divas riekšavas svaigu zaļumu – pieneņu, nātru, kressalātu, skābeņu, gurķumētru, pētersīļu, lociņu, diļļu, ko sablendē, pievieno divas vārītas, smalki sagrieztas olas un sīpolu. Tad pārlej ar mērci, to pagatavo no glāzes kefīra, kam pierīvēta citrona miziņa, pievienota citrona sula un sāls pēc garšas.

Pieneņu vīns

Īpaši iecienīts pieneņu vīns ir Lielbritānijā un Amerikā.

Pieneņu ziedus vīnam lasa pēc iespējas agrāk pavasarī, sausā saulainā rītā tīrā vietā, pietiekami tālu no lielceļiem. Vāc tikai dzeltenos pieneņu mēlziedus bez vīkallapām.

Vīna pagatavošanai būs nepieciešams:

2,5 litri dzelteno pieneņu ziedu,

1 kg cukura,

5 g rauga barības vielu (vai ampula ožamā spirta),

1 iepakojums vīna ierauga,

2 citronu sula,

litrs apelsīnu sulas,

400 gramu gaišo rozīņu.

Dari tā:

Dzeltenos pieneņu ziedus, sasmalcinātas rozīnes aplej ar 4,5 litriem verdoša ūdens, atstāj noslēgtā traukā uz vienu, augstākais, divām diennaktīm, divreiz dienā apmaisot. Pēc tam maisījumu karsē, pievieno cukuru, 10 minūtes vāra, tad filtrē. Filtrātam pievieno apelsīnu un citronu sulu un vīna ieraugu, lej lielā (20 litru) pudelē. Vēlams pievienot arī īpašu barības vielu vīna rauga darbībai vai ampulu ožamā spirta, un pielej ūdeni gandrīz līdz pudeles augšiņai, tad kārtīgi sakrata. Raudzē istabas temperatūrā. Aptuveni pēc mēneša rūgšanas process ir beidzies, tad vīnu filtrē un lej pudelēs. Pieneņu vīnu liek nobriest vēsā vietā vismaz sešus mēnešus.

Pieneņu ievārījums (medus)

400 gramu pieneņu ziedu bez zaļajām vīkallapām sajauc ar diviem citroniem, kas sagriezti ar visu mizu (ja nav citrona, var aizstāt ar tējkaroti citronskābes), pārlej ar puslitru verdoša ūdens un ļauj līdz nākamajai dienai (11–24 stundas) ievilkties. Nākamajā dienā 15 minūtes pavāra un izkāš. Novārījumam pievieno kilogramu cukura un turpina uz lēnas uguns vārīt, līdz ievārījums pēc konsistences un krāsas sāk atgādināt medu. Iegūto produktu par medu gan nebūtu korekti dēvēt, jo īstais no pieneņu ziediem vāktais bišu medus ir pavisam kas cits. Tāpat kā vīnam, pieneņu ziedus lasa pēc iespējas agrāk pavasarī, sausā saulainā rītā, un raugās, lai ziedos nebūtu tripšu un citu kukaiņu.

Anda Leiškalne