Ķiploki (Allium sativum)

Ķiploki – senas un modernas zāles

Vienkārši brīnišķīgas dabiskās zāles ir ķiploki, turklāt ne tikai vīrusu sezonā kā pa gaisu lidojošās infekcijas apkarotāji. Ķiploki veicina ilgu mūžu, samazina holesterīna līmeni asinīs, attīra asinsvadus, atjauno smadzenes un imunitāti, palīdz cīnīties ar vēzi.

 „Katru rītu pēc jogas nodarbībām sagriežam un apēdam pa ķiploka daiviņai,” raksta Sāra (104 gadi) un Elizabete (102 gadi) Delanijas savā grāmatā Vārds mums: Māsu Delaniju pirmie simts gadi.

Zinātnieku uzmanības lokā

Minesotas universitātes zinātnieki Aiovā veikuši plašu pētījumu un apsekojuši 42 000 vecāku sieviešu, kas ēd ķiplokus. Tās, kuras ķiplokus lieto biežāk nekā reizi nedēļā, ir mazāk pakļautas vēzim nekā tās, kuras ķiplokus nelieto.

Savukārt dati, kas iegūti Sloana Keiteringa memoriālajā vēža izpētes centrā Ņujorkā, liecina, ka vielas, ko satur ķiploki, kavē vēža šūnu augšanu. Dažādos pētījumos atklāts, ka ķiploki iedarbojas uz dažādiem vēža veidiem un, piemēram, prostatas vēža šūnu augšanas ātrumu samazina četras reizes.

Ne tikai vitamīni

Ķiploki satur spēcīgas iedarbības sēru saturošus savienojumus un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas ne tikai piešķir tiem raksturīgu smaržu, bet arī labvēlīgi ietekmē organismu. Ķiploki satur dažādus vitamīnus un minerālvielas un glikozīdu aliīnu. Ja ķiploku sasmalcina, no aliīna rodas allicīns ar īpatnējo, ķiplokam raksturīgo smaržu un baktericīdo iedarbību.

Šis sēra savienojums ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas atslābina asinsvadu sieniņas, veicina trombu sairšanu un novērš to veidošanos. 2013. gadā veiktie pētījumi pierāda, ka allicīns efektīvi samazina holesterīna līmeni asinīs un saārda aterosklerotiskās plātnītes, ja ar ķiplokiem ārstējas divus mēnešus.

Ķiploki paaugstina ar imunitāti saistīto leikocītu – fagocītu, T limfocītu makrofāgu un galētājšūnu aktivitāti, tiem ir imūnstimulējošas un pretvēža īpašības.

Sulfēnskābes, kas rodas, sabrūkot allicīnam, ir efektīvi antioksidanti.

To, ka ķiploks ir spēcīga dabiskā antibiotika, pašos mikrobioloģijas pirmsākumos pierādīja jau 19. gadsimtā Luijs Pastērs. Tas cīnās ne tikai pret zeltaino stafilokoku, bet arī salmonellām un kandidas sēnīti. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā ķiploki lietoti gangrēnas ārstēšanā.

Ķiploku lieto arī pret zarnu parazītiskajiem tārpiem, vispirmām kārtām lenteņiem.

Allicīna komponenti reaģē ar sarkanajiem asinsķermenīšiem eritrocītiem un izdala sērūdeņradi. Tas atslābina asinsvadu sieniņas un uzlabo asinsriti. Tas savukārt pazemina asinsspiedienu un uzlabo sirdsdarbību.

Der uzmanīties:

·       Nelietojiet ķiplokus, ja jums ir smagi aknu vai nieru darbības traucējumi un ķiploki rada sliktu pašsajūtu. Uzmanieties, vai ķiploki jums nav par stipru, ja jums ir kuņģa vai zarnu čūla, vai žultsakmeņi.

·       Nedodiet ķiplokus kaķiem un suņiem, viņi var saindēties.

·       Ja lietojat lielas ķiploku devas, jāpārskata, vai asins šķidrinošo, asinsspiedienu pazeminošo, cukura līmeni pazeminošo vai hinolonu grupas antibiotiku devas nav jāsamazina.

·       Uzmanību – neatšķaidītu ķiploku sulu nedrīkst izmantot par deguna pilieniem, jo īpaši maziem bērniem. Nepieciešamības gadījumā bērniem ieteicams dot ļoti mazu devu atšķaidīta ķiploka preparāta.

Svaigi – veselīgākie

Pētījumi liecina, ka uz slimību izraisītājiem mikroorganismiem visstiprāk iedarbojas svaigi ķiploki. Ķiploki, kas glabāti vairākus mēnešus +16°C temperatūrā, jau zaudējuši 2/3 no baktericīdām īpašībām, bet pēc astoņiem mēnešiem mikroorganismus tie vairs gandrīz nemaz neietekmē.

Par medicīniskai lietošanai derīgiem uzskata vēsā (+2°C temperatūrā), sausā, ar labu gaisa cirkulāciju vietā līdz 6 mēnešiem ilgi glabātus svaigus ķiplokus.

Profilakses nolūkā ik dienas būtu jāapēd viena divas daiviņas svaiga ķiploka, ārstnieciskā efekta nodrošināšanai nepieciešamas vismaz trīs ķiploka daiviņas.

Vēsture:

Uzraksti uz Heopsa piramīdas liecina, ka ar ķiplokiem ēdināti tās cēlāji. Ne Senajā Grieķijā, ne Ēģiptē ķiplokus ikdienas uzturā parasti nelietoja to smakas dēļ, to uzskatīja par Dieva jūtas apvainojošu.

Ēģiptes faraoni ķiplokus izmantoja vergu uzturā, lai tie mazāk slimotu un būtu fiziski spēcīgāki, un pirmais streiks bija ķiploku dēļ – vergi atteicās strādāt, kad viņu maltītē pietrūka ķiploku. Babilonieši lietoja ķiploku par ārstniecisku līdzekli jau vairākus tūkstošus gadu pirms Kristus. Par to lasāms papirusos un medicīnas traktātos. Piemēram, ap 1550. gadu pirms Kristus Ēģiptē rakstītos papirusos ķiploks pieminēts 22 zāļu sastāvu aprakstos. Viduslaikos ķiploku dēvēja par nabagu teriaku — universālu līdzekli pret daudzām slimībām. Ķiploka ārstnieciskās īpašības augstu vērtēja Ķīnas un Tibetas medicīnā, Krievijā ķiploku atzina par ārstniecības augu Pētera I valdīšanas laikā.

Centrāleiropas tautas ticējumi vēsta, ka ķiploki aizsargā no dēmoniem, vilkačiem un vampīriem. Ķiploku krelles kāra logos vai ieberzēja skursteņus. Agrāk ķiploku virtenes kāra kaklā bērniem, lai aizbaidītu vampīrus un ļaunos garus.

Lai nesmirdētu:

Ķiploku smaku var mēģināt vājināt, apēdot šokolādes gabaliņu, pakošļājot kardamona sēkliņas, uzēdot sieru, biezpienu, ābolu, uzdzerot pienu vai pakošļājot svaigus pētersīļus, skābētus kāpostus, apelsīna mizu, grauzdētas kafijas pupiņas vai svaigu kalmes sakneni vai izskalojot muti ar ūdeni, kam pievienota citrona sula. No rokām ķiploka smaržu var nomazgāt ar zobu pastu.

Receptes veselībai:

Ķiploku krelles

Notīra ķiplokus, un to daiviņas saver uz diega. Šīs krelles var kārt gan mazuļiem, gan pieaugušajiem kaklā, ja ir svarīgi pasargāt sevi no vīrusu slimībām. Ar ķiploku krellēm var apkarināt mazuļa gultiņu, istabas durvis.

Ķiploku pretklepus zāles

Sauju nomizotu un sagrieztu ķiploku pārlej ar puslitru piena un vāra pusstundu. Tā kā šīs zāles garšo nedaudz salkani, tām var pievienot tomātu mērci.

Ķiploki ar citroniem un pētersīļiem

Tev vajadzēs divas ķiploka galviņas, divus citronus, divas pētersīļa saknes, vienu litru destilēta ūdens. Ķiplokus notīra, pētersīļus kārtīgi nomazgā, citronus sagriež četrās daļās. Visas sastāvdaļas liek blenderī un kārtīgi samaļ. Liek burkās un glabā ledusskapī. Lieto trīs reizes dienā pēc ēšanas pa ēdamkarotei. Iztīra zobus un uzdzer pusglāzi piena vai kefīra.

Tautas medicīnā šo līdzekli iesaka holesterīna mazināšanai, asinsvadu veselības uzlabošanai un imunitātei.

Ķiploki sarkanvīnā

Caurspīdīgā pudelē ieliec 12 ķiploku daiviņas, un katra no tām ir sadalīta četrās daļās. Ķiplokus aplej ar trijām glāzēm sarkanvīna. Pudeli aiztaisi un glabā divas nedēļas uz palodzes saulē. Katru dienu divas trīs reizes sakrati. Pēc tam izkās un pārlej tumšā pudelē.

Lieto vienu mēnesi pa vienai tējkarotei trīs reizes dienā.

Tautas medicīnā uzskata par asinis attīrošu, asinsvadus un imunitāti stiprinošu līdzekli.

Ķiploka spirta izvilkums

40g sasmalcinātu ķiploku ievieto stikla traukā, aplej ar 100g degvīna, 10 dienas tur tumšā, vēsā vietā. Garšas uzlabošanai var pievienot pāris piparmētras lapu. Lieto pa 10 pilieniem divas trīs reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas, izmanto par asinsspiedienu pazeminošu, asinsvadus paplašinošu un pretaterosklerozes līdzekli.
Ķiploku maisījums ar dzērvenēm un medu

Tev būs nepieciešams 200–400 g ķiploku, apmēram 1kg dzērveņu un 500–600 g medus. Visas sastāvdaļas rūpīgi sablendē. Lieto pa vienai ēdamkarotei no rīta vai pa vienai deserta vai vienai ēdamkarotei 2–3 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas.

Ķiploku maisījums ar citronu

Vienu galviņu ķiploka samaļ, pārlej ar viena citrona sulu un sajauc ar divām tējkarotēm medus. Lieto pa vienai tējkarotei dienā. Šo maisījumu var lietot kopā ar biešu sulu.

Sautēti ķiploki

Tautas medicīnā augoņu un sāpīgu varžacu ārstēšanai iesaka izmantot sviestā vai pienā sautētus, sasmalcinātus ķiplokus. Tie sekmē augoņu nobriešanu un atvēršanos, mazina iekaisumu, palīdz atbrīvoties no varžacīm.

Anda Leiškalne