Meklēt šajā emuārā

Translate

svētdiena, 2018. gada 19. augusts

Vīgriezes - parastā un lielziedu (Filipendula ulmaria un F. vulgaris)

Pļavas karaliene vīgrieze
Jūlijā mitrās pļavās, grāvjos un ūdeņu malās ar saldi medainu smaržu aicina vīgriezes (Filipendula ulmaria). Tās vecais nosaukums Spirae ulmaria devis nosaukumu aspirīnam, bet Anglijas karaliene Elizabete I to bija iecienījusi kā grīdas aromatizējošu līdzekli.

Ļoti līdzīga parastajai vīgriezei ir lielziedu (Filipendula vulgaris), kas atšķirama pēc platākām, mazāk plūksnās sakārtotām lapām, 6 vainaglapām, lielākiem ziediņiem un mazliet atšķirīgas smaržas. Lielziedu vīgriezi uzskata par retāku un vērtīgāku ārstniecības augu nekā parastā vīgrieze.
Lietota no aizvēstures
Vīgriežu ziedi atrasti senos bronzas laikmeta apbedījumos. Domājams, vīgriezes lietotas rituālos kā aromatizējošs augs. Arī 16. gadsimtā vīgriežu ziedi bija iecienīts līdzeklis, ar ko izkaisīja mājokļu grīdas, lai atbaidītu kukaiņus, novērstu slimību izplatību un aromatizētu gaisu. Vēl Anglijas karaliene Elizabete I no visiem pa grīdām kaisāmajiem augiem bija iecienījusi tieši pļavas karalienes vīgriezes.
Savulaik vīgriezes izmantoja, lai aromatizētu vīnu, alu un etiķi. Ziedus pievienoja augļu biezeņiem un ievārījumiem, piešķirot tiem izmeklētu mandeļu piegaršu. Žāvētus ziedus izmantoja kā garšvielu. No vīgriežu saknēm ieguva dabisku melnu krāsu dzijas un ādu krāsošanai. Labs nektāraugs. Kaukāzā vīgriežu jaunos dzinumus izmanto kā salātus. Plaši izmanto gan tautas, gan oficiālajā medicīnā. Tautas medicīna iesaka acu skalošanai konjunktivīta gadījumā.
Kā ievāc?
Vīgriežu ziedus vāc jūlijā, augustā to ziedēšanas laikā. Ziedus, lapas un lakstus žāvē parastos apstākļos, sargājot no saules staru iedarbības, vai kaltē, nepārsniedzot 40°C temperatūru. Parastās vīgriezes sakneņus ar saknēm vāc rudenī, mazgā tekošā ūdenī, notecina un žāvē, tāpat kā virszemes daļas.

Ko satur?
Vīgriezes satur salicilskābi, kas darbojas līdzīgi kā acetilsalicilskābe jeb aspirīns – pretsāpju, pretdrudža, pretiekaisuma līdzeklis. Tiem cilvēkiem, kam aspirīns un salicilāti izraisa vai pastiprina alerģiskas reakcijas, jāuzmanās arī no vīgriezes. Vīgrieze lielā mērā, tieši pateicoties salicilskābei, novērš galvassāpes – pietiek tikai pakošļāt tās kātiņu. Pirms 120 gadiem – 1897. gadā – Felikss Hofmans ieguva acetilēto salicilskābi – šādā formā tā izraisīja mazāk kuņģa problēmu nekā no vīgriezēm iegūtā tīrā salicilskābe. Jaunās zāles nosaukumu guva no vecā vīgriežu latīniskā nosaukuma Spiraea ulmaria. Ar šo preparātu sākās vesela zāļu grupa – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Aspirīns šajos gados ir daudz pētīts un populārs arī mūsdienās.
Vīgriežu ēteriskā eļļa iedarbojas nomierinoši, palielina izturību pret stresu. Tā satur arī vanilīnu. Vīgriežu tēja veicina iemigšanu, taču, dienā lietota, novērš stresu, bet nerada miegainību.
Tanīni nodrošina vīgriezēm savelkošas īpašības. Tie kopā ar salicilskābi padara vīgriežu tēju par labu mutes un rīkles skalojamo līdzekli, palīdz apstādināt caureju un ir pret kuņģa čūlu.
Vīgrieze veicina urīna un sviedru izdalīšanos, palīdz novērst nemieru un nervu spriedzi stresa situācijās, labvēlīgi ietekmē vielmaiņu. Vīgriezes ziedi ir viens no populārākajiem līdzekļiem, kas samazina sliktu dūšu, šķebināšanu, novērš vemšanu, regulē kuņģa sekrēciju, tautas medicīnā tiek ieteikta kā alternatīvs līdzeklis holesterīna līmeņa pazemināšanai kopā ar tīrumu kosas lakstiem, kumelītes un liepu ziediem, piparmētras lapām. Vīgriezi ilglaicīgi lieto zāļu tējās locītavu, trulu traumu un sasitumu gadījumos, podagras sāpju mazināšanai, veicina brūču dzīšanu. Ārīgi vīgriežu tēju lieto arī brūču un nedzīstošu čūlu apmazgāšanai. Tautas kosmētikā novārījumu izmanto blaugznu mazināšanai, matu sakņu nostiprināšanai.
Vīgriezes veicina epitelizāciju, tāpēc tās izmanto arī trofisku čūlu, plašu brūču un apdegumu dziedēšanai.

Receptes:

Tēja
Pagatavošana: 1–2 tējkarotes kaltētu vīgriežu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens nosedz un ļauj ievilkties 20 minūtes. Var uzliet termosā.
Stipra tēja pret saaukstēšanos
Ņem 15 gramu drogu uz 1 l verdoša ūdens un 20 minūtes ļauj ievilkties termosā.
Aukstais uzlējums
Vienu tējkaroti drogu pārlej ar glāzi auksta ūdens, lieto pēc astoņām stundām.
Nomierinošs novārījums
Vienu tējkaroti ziedu termosā pārlej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties stundu, izkāš un lieto pa divām ēdamkarotēm pirms katras ēdienreizes.
Ziede pret locītavu sāpēm, apdegumiem un ādas kaitēm
Ņem vienu daļu kaltētu ziedu, smalki samaļ un trīs daļas sviesta, lanolīna vai vazelīna. Sajauc. Ierīvē sāpošās locītavās 3 – 4 reizes dienā.
Apdegumiem izmanto marli, kas piesūcināta ar šo ziedi.

Pret iesnām
Agrāk pret iesnām ostīja ievziedu pulveri.
Sakņu novārījums
Pret paaugstinātu asinsspiedienu, podagru, nieru slimībām un gremošanas traucējumiem lieto vīgriežu sakneņu novārījumu. Termosā pārlej divas tējkarotes sakneņu ar litru verdoša ūdens. Pēc pusstundas nokāš. Lieto pa vienai ēdamkarotei trīs reizes dienā pēc ēšanas.

Spirta uzlējums
Spirta uzlējuma efektivitāte ir augstāka nekā tējās. To lieto gremošanas sistēmas saslimšanu, caurejas gadījumos, bet ārīgi – locītavu un nervu sāpju gadījumā.
50gramu svaigu vīgriežu ziedu aplej ar litru degvīna, pievieno 20g cukura vai medus un izmaisa. Gatavs lietošanai pēc 12 dienām. Lieto pa 30 pilieniem trīs reizes dienā.

Pret neauglību
Vienādās daļās sajauc kaltētus vīgriežu, sarkanā āboliņa un liepu ziedus. Trīs ēdamkarotes drogu maisījuma termosā pārlej ar puslitru verdoša ūdens un ļauj ievilkties divas stundas. Dzer pa glāzei pusstundu pirms ēšanas divas reizes dienā.

Vīgriežu eļļa
Matu izkrišanas ārstēšanai tautas medicīna iesaka izmantot vīgriežu eļļu. Sajauc pa vienai ēdamkarotei svaigu vīgriežu ziedu, citronmelisas lapu un kliņģerīšu ziedlapiņu, pārlej ar augstvērtīgu olīveļļu. Nostādina stikla traukā tumšā vietā nedēļu. Iegūst ārstniecisku eļļu, kurai piemīt baktericīdas, pretsāpju, pretiekaisuma un brūces dziedējošas īpašības.

Vīgriežu ziede
Svaigiem vīgriežu ziediem pārlej kausētu sviestu, ļauj siltā cepeškrāsnī ievilkties 10 stundas, karstu nokāš caur audumu, pievieno bišu vasku un turpina kausēt, kamēr vasks izkusis un to var vienmērīgi izmaisīt ar vīgriežu sviestu. Lej mazos trauciņos un ļauj sastingt. Var gatavot ar vīgriežu ziedi piesūcinātu marli – to klāj uz plašām brūcēm, čūlām kā sietiņu zem pārsienamajiem.

Vīgriežu ziedu sīrups
Ziedus izšķiro, noskalo, termosā pārlej ar verdošu ūdeni. Ļauj ievilkties vismaz stundu. Nokāš un pievieno 1:1 cukuru un citrona sulu un pavāra vēl 10 minūtes. Pilda pudelēs. Glabā ziemai.
Pirtsslotām
Vīgrieze pirms un pēc ziedēšanas – brīnišķīgs līdzeklis pret da­žā­dām ādas vainām – ekzēmu, psoriāzi, blaugznām. Tieši šajā laikā tā vispiemērotākā pirtsslotām vai dažādiem apliekamajiem reimatisma un podagras sāpju mazināšanai.
Pulverītis
Ja ikdienas darbs ir gumijas apavos un mēdz izsust pirkstu starpas, labi palīdz vīgriežu ziedu pulverītis. Lieliski susina un dziedē čūlas un jēlumus.
Pret celulītu
Vīgrieze – viens no pretcelulīta līdzekļiem. Lapas un lakstus sasmalcina, aplej ar vārošu ūdeni, tad liek uz pārtikas plēves, pietin problēmu vietām un aptin ar dvieli vai pa virsu uzvelk siltas treniņbikses. Labi iedarbojas pirtī otrās sildīšanas laikā.

Apliekamie pret locītavu sāpēm
Vīgriežu lakstus ievieto karstumizturīgā traukā (bet ne metāla), pārlej ar ūdeni un ieliek līdz 10 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī. Ļauj izsust 10 – 12 stundas. Siltus liek uz sāpošajām locītavām, pietin ar plēvi, aptin ar dvieli un tur, kamēr apliekamie vēl silti.
Vīgriežu apliekamos izmantoja arī tautas veterinārmedicīnā zirgiem locītavu ārstēšanai.
Smaržīga pretsaaukstēšanās tēja
Aveņu lakstus, vīgriežu ziedus, liepziedus un raudeni pārlej termosā ar verdošu ūdeni. Ļauj ievilkties vismaz 20 minūtes. Nomierinoša, sviedrējoša un pretiekaisuma iedarbība.
Vīgriežu miega spilventiņš
Blīvu kokvilnas maisiņu pilda ar sažāvētiem auzu salmiem, vīgriežu ziediem, melisas lapām, kumelīšu lakstiem, āboliņa ziediem un raudeni.

Anda Leiškalne

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Zirnekļu tīkli

Tautas medicīna par un pret Zirnekļtīklu noslēpumi Zirnekļus tautas medicīnā izmanto kopš aizvēsturiskiem laikiem. Dažām metodēm ir sav...