Ieva palīdz piedot
Kad maijā ievas līkst baltās ziedu kupenās, ir laiks
ievziedu pirtij. Šī pirts, pareizi izpildīta, aizslauka no sirds visus rūgtumus
un nepiedošanas, atjauno ķermenī un dvēselē līdzsvaru, lai varam ielaist savā
dzīvē visu prieku un mīlestību, ko tā sniedz.
„Ievziedu pirts ir mana iemīļotākā,” atklāj pirtniece Aelita
Vilde-Batņa. Cilvēki, kas izbaudījuši šo rituālu, atgriežas katru gadu no
jauna. Ja mājās ir pirtiņa, tad ievziedu piedošanas pirti var kurināt arī katrs
pats. Ar ko no parastās pēršanās atšķiras ievziedu piedošanas pirts, un kas
tajā notiek?
Sāk ar maigumu
Pirms došanās pirtī vanniņā izsilda kājas, ir laiks
nesteidzīgai sarunai, un veselīgam dzērienam – vai nu zāļu tējai, vai bērzu
sulām, vai kokteilim, kurā sablendētas dīgstošās nātrītes, gārsas, jaunās
pieneņu lapiņas un saldētas ogas. Vanniņu gatavo svaigi saplūktām nātrītēm,
gārsām, baltajām vizbulītēm pārlejot verdošu ūdeni, ļaujot ievilkties un pēc
tam pašķaidot ar vēsu ūdeni, kamēr vannītē ūdens ir kājām patīkami karsts.
Parasti pirts mērķis jau ir izrunāts, piesakoties uz pirti, un šajā gadījumā
tas ir par piedošanu. Ar prāta vēlmi piedot un atlaist visus rūgtumus pietiek,
lai sāktu to darīt, bet nav pietiekami, lai piedošana atnāktu līdz pašiem sirds
dziļumiem, līdz pēdējai ķermeņa šķiedriņai. To izdarīt palīdz pirts un īpaši
atlasīti augi.
Tad laiks doties uz lāvas. Pirmajā gājienā izsildās maigā
siltumā, guļot uz lāvas ar pagalvī noliktu ievziedu pirtsslotu. Sasveicinās ar
pirts gariņu, ļauj ieslēgties sava ķermeņa termoregulācijai. Sākumā ievu
aromāts ir viegls, ne tāds, kā pie ievu krūma vai ievām vāzē, bet maigi
mandeļains, kā Amareto liķieris, jo
pirtī smaržo ievu miza.
Kad jau parādās pirmie sviedri, laiks noskaloties ar maigi
siltu ūdeni, iedzert tēju un pēc nelielas atpūtas doties vēlreiz uz lāvas.
Aizslauka rūgto un
smago
Ir laiks skrubim. „Skrubi gatavoju individuāli, atkarībā no
cilvēka un viņa pirts mērķa,” stāsta Aelita Batņa. Noberzē visu ķermeni limfas
atteces virzienā, pakarsējas un dodas noskaloties. Padzer tēju un atgriežas
pērtuvē.
Izsilda ievu pirtsslotu, pavicinot to pa karstāko gaisu un
tvaikiem, kas sakrājas pērtuves augšpusē. Silto pirtsslotu liek pie kakla, kur
atrodas kakla čakra, vai kā latviešu tautasdziesmās dēvē – saulītes. Te
sakrājas visi nepateiktie sarūgtinājuma un aizvainojuma vārdi, radot
enerģētiskus blokus un lieku muskuļu saspringumu. Ļauj, lai siltā ievziedu
pirtsslota atlaiž visu lieko, domās ļaujot to aizslaucīt prom. Rūgtuma vārdus
nevajag izteikt, vienkārši ļaut, ka ievu rūgtenā smaržā tie aiziet, ka ieva ar
savu piedošanas enerģētiku paņem tos prom.
Tad otrreiz izsilda pirtsslotu un liek pie sirds saulītes,
ļaujot izslaucīt no tās visus sarūgtinājumus, ļaujot, lai rūgtumi un
aizvainojumi sadeg. Kamēr sirdī mīt nepiedošana, aizvainojumi un rūgtumi, tā
nespēj pa īstam atvērties mīlestībai un priekam. Kad sirsniņa nu jūtas tīra un
viegla, domās izkaisām to ar baltiem ievziediem, ļaujam ienākt gaismai, priekam
un mīlestībai.
Trešo reizi izsildām ievziedu slotu un liekam to pie vēdera,
drusku zemāk par nabu, tur, kur ir trešā čakra jeb saulīte. Te ķermeniski mīt
viss, kas aizskāris ego, te mīt bailes, dusmas, skaudība. Ļauj siltai slotiņai
mīļi izsildīt šo saulīti, stiprināt sevis veselīgo uztveri tā, ka visus sārņus
ir viegli aizmēzt, ļaut kā sniegam uz siltas krāsns izkust un iztvaikot bailēm,
skaudībai, tumšām domām un emocijām. Lai ienāk izslaucītajā vietā ievziedu
gaišums, un cilvēks spēj ieraudzīt savu patieso, stipro un lielisko „es”, savu
ceļu, tos veidus, kā savu dzīvi piepildīt vislabākajā veidā.
Enerģētiskais pēriens
Tad kārta pērienam. Var pērties pats, var pērt pāris viens
otru, bet prasmīga pirtnieka pēriens būs īpašs. Sāk pērienu no kāju pēdām, per
uz augšu pa limfas atteces virzienu.
Tad laiks kontrastējošai ūdens procedūrai – vai nu peldei
dīķī, vai vannā ar aukstu ūdeni. Jāiemērcas ūdenī ar visu galvu.
Tad dodas atkal uz lāvas sildīties, var pagulēt arī uz
kušetītes, vai pat ārā – galvenais, lai ķermeņa stāvoklis ir horizontāls un var
turpināt kārtoties ķermeņa enerģētika.
Ja pirts rituālu baudiet ar pirtnieku, ir laiks lielajam
enerģētiski attīrošajam pērienam.
Šajā pērienā ir daudz neizstāstāmu lietu, ar kurām darbojas
pirtnieks – gan pirtsslotu ritms, skaņa, vārdi, karstums. Peramajam pagalvī ir
pēc maigām mandelēm smaržojoša ievziedu slota, un visas šīs ķermeniskās sajūtas
paplašina apziņu un izraisa mainītu apziņas stāvokli jeb transu. Jau ķermeniski
līdz pēdējai šūniņai nostiprinās iepriekš ar piedošanām un aizvainojumu
atlaišanām paveiktais darbs. Dvēsele spēcīgi atbrīvojas mīlestībai, sarunai ar
Dievu.
Lidināšana un
lutināšana
Tad pirtnieks ved uz dīķi izbaudīt lidojumu. Kā zīdainis
drošajās vecāku rokās, cilvēks ļaujas, ka viņu ūdenī notur pirtnieka rokas. Tā
ir iespēja ļauties pilnīgai atbrīvotības sajūtai. Tās ir tikai divas minūtes,
bet laika izjūta ir zudusi un nav auksti.
Tad atkal laiks izsildīties uz lāvas. Izsildītu ievu slotu
uzliek uz sirsniņas un ļauj sajust, kā tā attīrījusies, var būt vēl aizslaucīt
kaut ko prom. Tad atkal var pagulēt uz dīvāna. Šajā laikā nevajag runāt –
cilvēks ieklausās savās ķermeniskajās sajūtās un pierod pie jaunā, no
aizvainojumiem attīrītā veidola.
Pēdējais gājiens pirtī ir ķermeņa lutināšana ar kādām SPA
procedūrām, maskām, piemēram, medus masku ar linsēklām un maltiem kastaņiem,
kam pievienoti daži pilieni ēteriskās eļļas. Tad pēdējā noskalošanās un atpūta.
Kopā visam ievziedu pirts rituālam vajadzīgas apmēram četras stundas.
Anda Leiškalne
Par parasto ievu vairāk lasi https://www.latvijasdaba.lv/augi/padus-avium-mill/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru