Zirnekļu tīkli

Tautas medicīna par un pret

Zirnekļtīklu noslēpumi

Zirnekļus tautas medicīnā izmanto kopš aizvēsturiskiem laikiem. Dažām metodēm ir savs, nu jau zinātnieku izpētīts pamats, bet daudzas mūsdienās nav vērts mēģināt. Kuras metodes darbojas, un kā pareizi ievākt zirnekļu tīklus?

Lai apturētu asiņošanu, uz brūces liek zirnekļu tīklus.

Sena metode, bet ne kuras katras asiņošanas gadījumā un ne jebkurus zirnekļu tīklus. Šis paņēmiens noteikti nav par arteriālo vai venozo asiņošanu, bet tikai kapilāro. Dažos avotos minēts, ka zirnekļu tīkliem jābūt tīriem, pareizi ievāktiem un glabātiem. Nederot putekļainie vai ar kukaiņu atliekām. Savukārt ir pat ārsti, kas šķūnītī pašu vajadzībām speciāli atstāj nenotrauktus zirnekļu tīklus – ja gadās savainoties, atliek vien ar pirkstu notraukt nedaudz tīmekļu. Darbojas pat ātrāk un efektīvāk par hemostatisko sūkli.

Tīru zirnekļu tīklu vai lielākas brūces gadījumā kamolīti (ligzdiņu) pieliek asiņojošajai brūcei, stingri piespiež un tur dažas minūtes, var pietīt ar sterilu marles saiti.

Zirnekļu tīklam ir hemostatiskā sūkļa efekts – tie veicina asins recekļa veidošanos, un pēc tam paši sadalās. Par recēšanu atbildīgie asins ķermenīši trombocīti saņem signālu recēt, pieskaroties vai nu brūces malām vai šajā gadījumā zirnekļa tīkla smalkajām šķiedrām. No asins olbaltumvielas fibrinogēna veidojas fibrīna šķiedras, kurās aizķeras asins šūnas. Ar šī recekļa veidošanos sākas pušuma dzīšana. Tomēr, ja asinis no brūces plūst un recekli aizskalo, dzīšana nemaz nevar sākties. Zirnekļu tīkla kamolītis veicina asins recēšanu un notur asins recekli virs brūces. Pareizi ievāktiem un tīriem zirnekļu tīkliem piemīt maigas dezinficējošas īpašības, un tie sekmē ātrāku kreveles veidošanos un brūces dzīšanu.

Ja asiņošanu neizdodas ilgāku laiku apturēt vai ja asinis tek ar straumi vai strūklu, ja ar tām piesūcies apģērbs vai tās redzamas visapkārt, tad jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Savukārt, ja sakasīts oda kodums vai asiņo kāds cits neliels pušums, tam uzlipina pāris milimetru lielu stūrīti no avīžpapīra. Būtiski, lai papīrs tajā vietā nebūtu apdrukāts un būtu porains – ne glancētie žurnāli, ne printerpapīrs īsti nederēs. Labi šim nolūkam der papīra dvieļi, papīra mutautiņi, tualetes papīrs, filtrpapīrs vai agrākajos laikos burtnīcu dzēšlapas. Asins apstādināšanas mehānisms tāds pats – celulozes šķiedras veicina recēšanu.

Lai apturētu asiņošanu no deguna, izmanto zirnekļu tīklus.

Pareizi savākti un tīri zirnekļu tīkli palīdzēs sākties asins recēšanai. Tomēr ērtāk būs lietot vates tamponu.

Bieži pietiek cieši aizspiest degunu un turēt vismaz desmit minūtes – jāapsēžas, turot aizspiestu degunu uz priekšu, galva mazliet jānoliec, lai asinis nelītu kaklā.

Ja ir pieejama vate, to sarullē pēc iespējas blīvāk, dziļi iebāž asiņojošā nāsī, lai tampons cieši piegulētu deguna sieniņām, un patur apmēram desmit minūtes. Var izmantot marli, taču, velkot ārā, var nobrāzt deguna gļotādu. Zirnekļu tīklu kamoliņš, protams, šajā gadījumā, var būt maiga vates pikucīša alternatīva, taču diezgan grūti iegūstama.

Zirnekļu tīkli palīdz brūcēm ātrāk sadzīt.

Taisnība. Mūsdienās veikti zinātniski pētījumi apdeguma brūču ārstēšanā, kas to apliecina. Tīkla iegūšanai izmanto izmēros paprāvo Linothele megatheloides. Zirnekli tur nelielā mājiņā, baro ar mušām vai prusakiem (2 – 3 nedēļā) un ļauj krātiņā ieklāto marli pārsegt ar tīklu. Pēc diviem mēnešiem zirneklis būs apstrādājis tik daudz marles, lai ar to varētu noklāt visu cilvēka ķermeni.

Šo pārsienamo materiālu vēl papildus piesūcina ar anestēzijas līdzekli un pantenolu, iepako un sterilizē. Labi panākumi pat ļoti plašu – līdz 60% no ķermeņa virsmas apdegumu ārstēšanai – dzīšana notiek straujāk, pat nedēļas laikā. Kad šie pārsēji ir piesūkušies ar limfu, marles daļu var noņemt, bet uz ādas paliek ļoti smalkais zirnekļa tīkls, kas netraucē audu elpošanu. Tas iedarbojas ne vien antibakteriāli, bet ir ar negatīvu lādiņu, kas pievelkas pozitīvi lādētai brūcei. Zirnekļu tīmeklis veicina dzīšanu un pēc tam pats sadalās, neradot brūci kairinošas vielas.

Tāds pats efekts, visticamāk, būtu arī dabā vākto Latvijā sastopamo zirnekļu tīkliem, taču tie ir grūtāk iegūstami.

Zirnekļi palīdz pret malāriju.

Nē! Lai gan vēsturiski zirnekļi ir lietoti pret dažādām kaitēm, arī pret malāriju, tam nav zinātniska pamata. Kopš 1632. gada, kad seno Amerikas indiāņu zāles hīnas koka mizu ekstraktu arī šaipus okeānam sāka lietot pret malāriju, zirnekļu ēšana atmesta kā neefektīva. Mūsdienās ir vēl efektīvākas pretmalārijas zāles, tāpēc zirnekļu ēšana kļūst vēl bezjēdzīgāka. Ir receptes, kurās iesaka dzert zirnekļu spirta uzlējumu, taču vairumā senie ieteikumi paredz dzīva zirnekļa norīšanu. Piemēram, malārijas ārstēšanai vienu zirnekli pirms lēkmes, otru – pēc. Lai nebūtu tik pretīgi, šo posmkāji ietver rozīnē, sviesta gabaliņā vai maizes kapsuliņā.

1750. gadā angļu ārsts Votsons šādi iekapsulētus zirnekļus ieteica kā efektīvas zāles pret ļoti dažādām slimībām.

Zirnekļi palīdz pret kataraktu.

Nē! Tautas medicīnā joprojām saglabājies ieteikums zirnekļus lietot pret kataraktu – 30 krusta zirnekļus pārlej ar 50 mililitriem saulespuķu vai olīvu eļļas, 30 dienas tur saulē, izkāš, un pēc tam ar šo eļļu smērē slimo aci divas reizes dienā divus mēnešus. Smērēšanai izmanto maigu spalvu vai matu otiņu.

Tomēr šāda ārstēšana kataraktas gadījumā ir bezjēdzīga – mūsdienās pieejamas daudz efektīvākas metodes.

Zirnekļu tīkli palīdz pret ausu sāpēm

Nē! Lai arī pastāv tautas medicīnas recepte, kurā ieteikts pret ausu sāpēm iepilināt ausīs rožu eļļā savārītus baltus zirnekļu tīklus, nedariet tā! Apmēram 50% gadījumu izjūta, ka sāp auss, ir saistīta ar pavisam citiem orgāniem, kas atrodas ausu apvidū. Ausu sāpes var izraisīt augoši zobi, mandeļu iekaisums, deguna blakusdobuma iekaisums, tāpēc sāpju gadījumā, pirms ķerties pie ārstēšanas, ir svarīgi atrādīties ārstam un pārliecināties par īsto sāpju iemeslu. Ārsts noteikti ieteiks kaut ko efektīvāku un nekaitīgāku par rožu eļļā savārītiem zirnekļu tīkliem.

Maize samīcīta ar zirnekļu tīklu ir labs līdzeklis brūču dzīšanai.

Nē! Šajā receptē nav precizēts – tas domāts ārīgai vai iekšķīgai lietošanai. Ārīgi uz brūcēm likt maizi nav prāta darbs. Savukārt cerēt, ka apēsts zirnekļu tīkls dāvās kādu labumu ir vairāk nekā naivi.

)))

Kā vākt un uzglabāt zirnekļu tīklus

Viena iespēja – mājās kādā pažobelē vai šķūnītī ļaut dzīvot zirneklim un aust vienmēr svaigus tīklus. Tomēr ja vide ir putekļaina, tīkli nebūs tik tīri kā viensētas šķūnītī. Otra iespēja – savākt tīklus dabā, ekoloģiski tīrā vietā.

Zirnekļu tīklus vāc īpaši sagatavotā trauciņā. Tai jābūt koka dozītei ar vāciņu, kuru apakšpusi izklāj ar izkausētu bišu vasku.

Zirnekļu tīklus vāc tīrā pļavā vai mežā agrā rītā. Raugās lai tie būtu tīri, pēc iespējas bez kukaiņu atliekām, augu daļām, zariņiem. Savāktos tīklus saritina ne pārāk blīvos kamoliņos – ligzdiņās.

Ideāli, ja šī ligzdiņa ir nedaudz lielāka par brūci. Centieties, lai pēc iespējas pavedieni paliktu veseli. Nav tik svarīgi attīrīt zirnekļa tīklu no augu daļiņām – būtiskāk ir pārāk nesaraustīt zirnekļa tīklu pavedienus. Savukārt no kukaiņu atliekām tīkls noteikti jāatbrīvo – tās var raisīt alerģiskas reakcijas.

Tautas medicīna iesaka zirnekļa tīklu ligzdiņas tīt pulksteņa rādītāja virzienā – tas stiprinot ārstniecisko enerģētiku.

Zirnekļa tīklus ievācot ir svarīgi domās lūgt piedošanu zirneklim par viņa mājas postīšanu, izskaidrot iemeslu, kāpēc to darāt, un lūgt zirnekļa palīdzību, ar prieku šo palīdzību pieņemt un neaizmirst pateikties zirneklim, kad brūce būs sadzijusi.

))))

Zirnekļu tīkli un zinātne

Veidojot šo rakstu, biju ārkārtīgi pārsteigta – zirnekļu tīkliem veltītas neskaitāmas zinātniskās publikācijas, tie izpētīti līdz pat molekulu līmenim un zirnekļu tīmekļa veidošanas īpatnībām visdažādākajos apstākļus – griežot ar dažādiem ātrumiem centrifūgā, pilinot tīklā dažādus medikamentus. Tikai daļa pētījumu saistīta ar zirnekļu tīmekļa izmantošanu medicīnā. Izrādās, zirnekļu tīmekļa pavedieni pēc savām fizikālajām īpašībām ir īsts inženiertehnisks brīnums.

Neparasta izturība

Pirmā neparastā īpašība ir izturība attiecībā pret pavediena resnumu. Ja zirnekļu tīkls būtu 1 mm resns, tas varētu noturēt apmēram 200 kilogramu svaru. Tāda pat resnuma tērauda stieple spēj noturēt vien 30 – 100 kg svara atkarībā no tērauda markas.

Salīdzinot ar zīda pavedienu, zirnekļa tīkla pavedieni ir apmēram divas reizes tievāki un trīsreiz izturīgāki.

Zīdtauriņa kokona izturību nodrošina daudzi savīti pavedieni, taču zirnekļa tīkla ķerampavedieni ir katrs atsevišķs, no vairākiem pavedieniem mēdz būt veidoti tīkla karkasa pavedieni. Arī katram ķerampavedienam jāspēj noturēt tīklā ieskrējušais laupījums.

Ārkārtīgi smalki

Pavediena resnums no 1 – 10 mikrometriem. Tas ļauj noturēt masu, kas ir sešas reizes lielāka par paša zirnekļa svaru.

Zinātnieki ir pētījuši, kā zirneklis auž tīklu, kad to griež centrifūgā – tā, it kā zirneklis svērtu vairāk. Izrādās, tad šie posmkāji pavedienu auž resnāku, izturīgāku, bet elastīgāku.

Pat pats resnākais zirnekļa tīmekļa pavediens, ko auduši argiope dzimtas zirnekļi, ir tievāks par citiem zīda pavedieniem. Tas nepārsniedz 10 mikronu biezumu, savukārt zīdtauriņu zīda pavediens ir 13 – 26 mikronus resns, bet viskozei – ne tievāks kā 40 mikroni. Lielākā dažā zirnekļu auž tīklus, kuru pavediens ir vien 2 – 3 mikroni.

Ārkārtīgi līdzeni

Ķīniešu zinātnieki pētījuši zirnekļa pavedienus, salīdzinot ar zīdtauriņa pavedieniem. Viņi konstatējuši, ka zīdtauriņa kāpurs, pavedienu veidojot, kustina galvu, tāpēc tas, salīdzinot ar zirnekļa tīklu, iznāk nevienmērīgāks. Kad zinātnieki nostiprināja kāpura galviņu, tas sāka aust līdzenāku pavedienu, kas izturības ziņā jau sāka līdzināties zirnekļa pavedienam.

Elastīgums bez atsviediena

Zirnekļi spēj vērpt līdz pat septiņiem pavedienu tipiem – katram ir savs dziedzeris, pielietojums un īpašības. Zirnekļi tīklus izmanto medījuma ķeršanai, kokonu veidošanai un lidošanai. Ķeramtīkli veidoti no dažādiem pavedienu veidiem – starp izturīgākajiem karkasa pavedieniem novilkti radiālie pavedieni, starp tiem lipīgāki ķeramie pavedieni un palīgpavedieni.

Zinātnieki visvairāk ir interesējušies par karkasa pavedieniem – tie ir ne tikai ļoti izturīgi, bet ar unikālu elastību. Šī kombinācija padara zirnekļa tīklu par unikālu inženiertehnisku brīnumu. Karkasa pavediens spēj izstiepties par 30 – 35 %, kamēr lielākā daļa metālu spēj izturēt deformāciju ne vairāk par 10 – 20 %.

Elastīguma unikalitāte zirnekļu tīklam izpaužas ar to, ka tīkls ne tikai ļoti stiepjas un netrūkst, kad tajā ielido kukainis, bet tas neatsviež kukaini atpakaļ kā batuts. Fiziķi izpētījuši – ielidojoša priekšmeta kinētiskā enerģija spēj ātri pārveidoties siltumā tīkla pavedieniem ātri iestiepjoties un saraujoties un tāpēc nav atsitiena. Zirnekļu tīkls šo siltumu ļoti ātri izkliedē. Ja izdotos mākslīgi radīt pavedienus ar šādām īpašībām, tie būtu lieliska izejviela vieglām bruņu vestēm.

Zirnekļu tīkli un modernā medicīna

Zirnekļu tīkli ir lielisks materiāls šuvēm mikroķirurģijā un jo īpaši acu mikroķirurģijā, nu nepieciešams īpaši delikāts un reizē izturīgs pavediens. Patlaban mikroķirurgi pārsvarā izmanto zīda un sintētiskos pavedienu – lavsānu, neilonu. ASV cenšas sintezēt zirnekļu tīklam analogu pavedienu ķirurģiskiem mērķiem.

Eksperimentālos pētījumos plastikas ķirurgi izmanto zirnekļu tīklus, lai sašūtu sarautas nervu šķiedras, cīpslas un asinsvadus. Šiem smalkajiem pavedieniem piemīt ļoti liela izturība, ļoti līdzena virsma un tas dabīgs materiāls. Atšķirībā no zirnekļu tīmekļa – sintētiskie materiāli neuzsūcas vai uzsūcoties var rasīt iekaisumu. Piedevām zirnekļu tīkliem piemīt antibiotiskas īpašības, jo īpaši tiem, kurus iegūst no zirnekļa olu kokona.

Zirnekļu tīkli var noderēt implantu nostiprināšanai un kā karkass mākslīgiem orgāniem, arī audzējot mākslīgos nervus.

Liels izaicinājums mikroķirurgiem joprojām ir pārrauti nervi, muguras smadzeņu šķērsbojājums. Katrai nervu šķiedrai, līdzīgi kā izolācija, apkārt ir mielīna apvalks, kuru veido un baro Švāna šūnas. 2006. gadā žurnāls Cellular and Molecular Medicine ziņo, ka Hanoverē ar labiem panākumiem izmantotas Nephila clavipes zirnekļa zīda šķiedras, lai veidotu bioloģiski saderīgu nerva kanālu. Tajā ļoti labi ieaugās Švāna šūnas, tādējādi radot apstākļus bojāto nervu šķiedru atjaunošanai.

Noris pētījumi par mākslīgās ādas izveidi no zirnekļu tīkliem.

Interesanti:

Kad zirnekļa tīkls samirkst, tas saraujas. Tas tāpēc, ka ūdenī mirkstošās tīkla daļas kļūst kustīgākas un kopumā tīkls – elastīgāks. Šo parādību sauc par superkontrakciju. Mitrās un lietainās dienās tīkls atgūst formu.

Lai gan mēdz teikt, ka zirneklis vērpj tīklu, tomēr tas nav īsti precīzi – nekāda vērpšana vai virpināšana nenotiek. Zirnekļa tīmekļa kārpiņās atrodas šķidrs tīmekļa koncentrāts, un pa mazu atveri tiek izvilkts pavediens.

Zirnekļu tīklu ieguvei ir izstrādātas pat zirnekļu „slaukšanas” iekārtas – tīklu velk no zirnekļiem uz īpašām mazām tītaviņām. Taču šo materiālu iegūt ir diezgan piņķerīgi – 500 gramu zirnekļu tīkla ieguvei nepieciešams 27 000 zirnekļu.

Latviešu tautas ticējumi:

Kur zirneklis mājo, tur laimīga dzīve.

Kas zirnekli nosit, tas nosit savu laimi.

Visus zirnekļa tīklus nevajag izslaucīt no istabas, jo tad arī laimi aizslaukot prom.