Parastā virza (Stellaria media)

Virzas dzīvīgumu pasmelties

Kad biju atklājusi virzu kā lieliskus salātus, īsā laikā atbrīvoju no šīs nezāles ne vien savu paziņu siltumnīcu, bet arī pārējo dārzu. Tik ļoti dzīvīgais augs ir gatavs dalīties vitalitātē arī ar mums.

Virzas lapiņas ir maigas, bez izteiktas garšas un ļoti sulīgas, uzturvērtības ziņā daudz neatpaliek no spinātiem. Tikko plūktas, tās ir pārpilnas ar vitamīniem, antioksidantiem un minerāliem. Nav noslēpums, ka vērtīgākās vielas augi neražo ar domu izpatikt cilvēkiem, bet gan tāpēc, lai paši spētu izdzīvot skarbos apstākļos. Un virza ir vitalitātes čempions, kas izdzīvo gan zem sniega, gan skarbākajos sala apstākļos. Tā aug, uzzied un briedina savas sēklas strauji, un tikpat strauji šajā augā notiek vērtīgo vielu ražošana.

Ar nezāles dzīvotgribu

Virzas (Stellaria media) latīniskais nosaukums atvasināts no latīņu vārda „stella”, kas nozīmē „zvaigzne”, jo ziedi izskatās kā mazas zvaigznītes. Virza zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim, un vasaras laikā nomainās divas līdz trīs paaudzes. Rudenī uzdīgst sēklas, un jaunais augs pārziemo, pārciešot visbargāko salu, lai jau pavisam agrā pavasarī uzziedētu un mazāk nekā pēc mēneša nogatavinātu sēklas. Ja virzu neierobežo, tā var ātri pārņemt visu dārzu. Ravējot virza jāaizvāc no dobēm, sava dzīvelīguma dēļ pat sakapāts, no zemes izrauts augs var apsakņoties. Vienam augam nogatavojas līdz 15000 sēklu, un vienā kvadrātmetrā augsnes var būt līdz 200000 sēklu. Virzas sēklas augsnē var saglabāt dīgtspēju pat 30 gadus. Tāpēc pasteidzieties virzu izravēt, pirms vēl tā nogatavina sēklas.

Virzai patīk skāba augsne. Ja augsni kaļķo un tās pH kļūst neitrāls, virza iznīkst. Bet apdomājiet labi, pirms aizdzenat virzu no sava dārza. Lai gan šo augu uzskata par vienu no niknākajām nezālēm, ne katrs zina, cik tā veselīga.

Ja vēlas virzu audzēt kā kultūraugu, to pavairo vai nu ar sēklām, vai cera dalīšanu. Sēj martā aprīlī, sējeņus pēc divām piķēšanām stāda laukā 4 – 5 centimetru attālumā citu no cita. Mazprasīgu augu izmanto tepiķdobēs kā fona augu.

Antioksidantu „bumba”

Virzas maigās lapiņas ir dažādu antioksidantu pārpilnas – C vitamīns labā komplektā ar atbilstošiem flavonoīdiem, kurus pieņemts saukt par P vitamīnu, daudz labāk uzsūcas nekā aptiekā pirktais. Virzā ir daudz E vitamīna, kas ir skaistuma, jaunības un mīlestības vitamīns, ar lielisku antioksidanta dabu, kas cilvēkiem veicina aknu atindēšanos un mūsu organisma visspēcīgākā antioksidanta (glutationa) peroksidāzes sintēzi. Svaigās lapiņās ir arī daudz veselīgu pigmentu – hlorofila un dažādu karotinoīdu. Arī tie darbojas kā antioksidanti. Virzā ir daudz magnija, folskābes un citu izejvielu asins sarkanā pigmenta hemoglobīna sintēzei. Lai gan virzā ir nedaudz dzelzs, to labāk uzņemt ar sarkano gaļu, taču pārējās virzas sastāvdaļas veicina dzelzs labāku izmantošanu. Virza palīdz pārvarēt ne tikai mazasinību, bet arī pavasara nogurumu un atgūt vitalitāti pēc slimošanas. Svaigas virzas salāti, kokteiļi, biezeņi un zupas uzlabos holesterīna vielmaiņu, atveseļos asinsvadus un uzlabos ne tikai aknu, nieru un sirds, bet arī gremošanas sistēmas darbību. Virza satur daudz kālija, kas kopā ar magniju padara to par labu urīndzenošu un asinsspiedienu mazinošu līdzekli.

Virzā atrodami arī saponīni – ja katru dienu patērēsiet kilogramiem virzu, tad varētu rasties gremošanas traucējumi un piemesties caureja, smagākos gadījumos vemšana. No pieredzes varu teikt – esmu virzu izmantojusi savās atslodzes dienās un tiešām apēdusi daudz. Bet vairāk nekā kilogramu šī vērtīgā auga apēst ir teju neiespējami, jo virza ātri rada patīkamu sāta sajūtu. Govis gan nebūtu ieteicams visu dienu barot ar tīru virzu – apēdot spaiņiem šī auga, novēroti liellopu saindēšanās gadījumi.

Maigas zāles

Virzai piemīt pretiekaisuma, asinsspiedienu mazinoša, mēreni žultsdzenoša un urīndzenoša iedarbība, un tā mazina nervozitāti, darbojas kā viegls caurejas un vēderu mīkstinošs līdzeklis, palīdz hemoroīdu gadījumos. Virza mazina apetīti un var būt labs līdzeklis pret lieko svaru un aptaukošanos, veicina organisma attīrīšanos. Saprātīgās devās uzņemta virza, pateicoties saponīniem, var mīkstināt klepu.

Virza īpaši ieteicama sirds slimniekiem – tā palielina sirds apasiņošanu, vienlaikus pazeminot sirds audu vajadzību pēc skābekļa, kas ir noderīgi stenokardijas lēkmju profilaksē. Tomēr konsultējieties ar ārstu – iespējams, jūsu gadījumā virza var būt vien labs papildu līdzeklis, kas, regulāri lietots, piedevām arī mazina sliktā holesterīna līmeni un uzlabo asinsvadu veselību.

Tautas medicīnā gan virzu iesaka palielināta vairogdziedzera ārstēšanā, bet mūsdienās tomēr labāk nepaļauties uz virzu vien, bet pārbaudīt vairogdziedzeri ar mūsdienīgākām metodēm un izvēlēties endokrinologa ieteiktu stratēģiju.

Ārstniecībā virzu izmanto svaigu, uzlējumu, novārījuma veidā, sautētu, un vannās. Visvērtīgākā virza ir svaiga, jo, žāvējot vai vārot, zūd daudzas dziednieciskās spējas. Jaunās virzas lapiņas var izmantot arī zupās un salātos. Virzas salāti un sula stiprina novājinātu organismu.

Virzu var ēst svaigu, salātos, vārīt zupā, biezeņos, kā piedevu ēdienam un pīrāgu pildījumam. Salātos virzu ieteicams kombinēt ar kressalātiem, jaunajām pienenēm, redīsiem, gurķiem, lociņiem. Virzas taukos šķīstošo vitamīnu un antioksidantu uzsūkšanos padarīs efektīvāku neliela skābā krējuma vai sviesta piedeva.

Kā lieto virzu?

Svaigu virzu izmanto, lai ārstētu hroniskas aknu slimības, žultsakmeņu un nierakmeņu bronhu un plaušu iekaisīgu saslimšanu gadījumā. Virzas lakstu uzlējumus izmanto sirds hipertoniskās slimības gadījumos, jo sevišķi sākumstadijā – virzā bagātīgi esošais magnijs un kālijs veicina šķidruma izdalīšanos no organisma, tādējādi samazinot asinsspiedienu.

Virzas sulu tautas medicīna iesaka iekaisušu acu skalošanai.

Virzas lakstu novārījumu dzer kaulu laušanas un klepus gadījumā. Virzas novārījums palīdz mātēm zīdītājām palielināt piena daudzumu.

Ārstnieciskām un profilaktiskām vannām var izmantot tīrus virzas lakstus vai pievienot citus ārstniecības augus, piemēram, nātres, kumelītes, pīlādža lapas, upeņu lapas, irbeņu lapas, bērzu lapas, lielā diždadža lapas un citus. Virzas vannas labvēlīgi un maigi ietekmē ādas vielmaiņu un uzlabo tās veselību.

Sautētus virzas lakstus vai novārījumā samērcētus pārsējus ārīgi lieto reimatisma, radikulīta, brūču un piņņu gadījumā. Sautētas virzas apliekamie tautas medicīnā lietoti pie piena sastrēgumiem un piena dziedzera iekaisuma mastīta.

00000

Virzas labie darbi

·       Virzai ir brīnumainas spējas pareģot laikapstākļus, jo tā ir ļoti jutīga pret gaisa mitruma un temperatūras pārmaiņām. Ja no rīta pulksten deviņos ziediņš vēl nav atvēries, dienā paredzams lietus.

·       Virzas piedeva lopbarībā spēj palielināt kazu un govju izslaukumu.

·       Virzu lieto dzijas krāsošanai zilā krāsā.

·       Agrā pavasarī virzu var izmantot kā salātus un garšvielu.

·       Virzu var izmantot mājputnu un mājdzīvnieku piebarošanai.

·       Virza ir labs nektāraugs.

·       Taču visnoderīgākā tā būs veselības uzlabošanai.

0000

Receptes

Virzas lakstu uzlējums

Ēdamkaroti virzas pārlej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes, izkāš caur 2 – 3 slāņos salocītu marli, izspiež un papildina ar ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Dzer pa 1/3 glāzei trīs reizes dienā pirms ēšanas.

Novārījums

Divas ēdamkarotes virzas lakstu pārlej ar vienu glāzi verdoša ūdens un ūdens peldē vāra 30 – 40 minūtes, pēc tam izkāš, izspiež un papildina novārījumu līdz sākotnējam tilpumam. Dzer pa 1/3 glāzei trīs reizes dienā pirms ēšanas.

Virza ar medu

Izspiež no virzas lakstiem sulu, sajauc attiecībās 1:1 ar medu un lieto organisma spēcināšanai četrreiz dienā pa ēdamkarotei, izšķīdinot to glāzē ūdens. Labākai garšai var pievienot citrona sulu.

Virzu salāti ar lociņiem

Smalki sakapā 60 gramus virzas ar 15 gramiem lociņu, 15 gramiem diļļu, pievieno 15 gramus skābā krējuma, sāli pēc garšas un izmaisa.

Virzu salāti ar dīgstiem

Riekšavu virzu saplucina, pievieno ēdamkaroti zirņu dīgstu, ēdamkaroti redīsu dīgstu, 50 gramus sagriezta svaigu gurķu un piecus uz pusēm sagrieztus ķirštomātiņus. Mērcei samaisa divas ēdamkarotes labas olīveļļas ar sulu no puses citrona, pustējkaroti medus un sāls. Ja vēlas, mērcītei var pievienot vienu tējkaroti uz sausas pannas nedaudz apgrauzdētas sezama sēkliņas. Mērci iecilā salātos.

„Slepenā virza”

Ja virzu vēlies pasniegt ēdājiem, kas varētu būt aizspriedumaini pret nezāļu ēšanu, virzu pavisam nedaudz pievieno jauktajiem salātiem, kuros ir salātlapas, lociņi, lakši, rukola un citas sastāvdaļas.

Virzu biezpiens

Ņem kušķīti virzas, trīs jaunas pieneņu lapiņas, trīs mazas, tikko dīgušas nātru galotnītes, kušķīti jaunu gārsas lapiņu, kušķīti rukolas lakstu, trīs palielas spinātu lapas, kušķīti diļļu, trīs lociņus, trīs redīsus, daiviņu ķiploka. Nātru lapiņas noplaucē verdošā ūdenī. Visu sīki sakapā, pievieno puspaciņu biezpiena, pāris karošu krējuma, ja nepieciešams, nedaudz kefīra. Ēd ar rupjmaizi.

Virzu sviests

Riekšavu virzas lakstu kārtīgi nomazgā un sablendē ar 100 gramiem mīksta sviesta. Pievieno sāli, piparus un mārrutkus pēc garšas, un vēlreiz kārtīgi sablendē. Šo zaļo sviestu ziež uz sviestmaizēm. Mārrutku vietā var pievienot ķiplokus un dilles.

Virzu sviests ir efektīvākais veids, kā uzņemt taukos šķīstošos vitamīnus un antioksidantus, ko tik bagātīgi satur šis augs.

Anda Leiškalne