Zieds ar saules spēku
Kad tumšajā novembra laikā
arī domas mēdz kļūt drūmākas, ir īstais laiks atcerēties par brīnumaugu – divšķautņu
asinszāli (Hypericum perforatum). Tā
palīdz ne tikai pie tumšā laika jeb ziemeļu depresijas, bet arī daudzos citos
gadījumos.
Tautas medicīnā stāsta, ka
asinszāle ir paredzēta 99 vainām, un tajā ir liela daļa taisnības. Tas ir
ārkārtīgi sens ārstniecības augs, kam piedēvē arī maģiskas spējas. Asinszāle
dziedināšanai izmantota jau vairāk nekā 2400 gadu. Vēl pirms mūsu ēras persiešu
zinātnieks Avicenna uzskatījis, ka asinszāle, novārīta vīnā, mazina sāpes
iegurnī.
Jau Senajā Ēģiptē ar asinszāli
ārstēja dažādas vainas. To dēvēja par džerambaju – brūču dziedinātāju.
Viduslaikos asinszāle bija obligāta sastāvdaļa bruņinieku eliksīros.
Tumsas spēkus atbaidošā
Uzskata, ka asinszāle attīra
ne tikai ķermeni, bet arī dvēseli. Eiropas tautu sens ticējums vēstīja, ka augu
nepieciešams turēt pie sevis Jāņu naktī, jo asinszālei piemīt saules spēks un
tā atbaida tumsas spēkus, burvības, lāstus. Vācieši asinszāļu saišķīšus
karināja uz māju un zirgu staļļu durvīm. Ar asinszāli rotāja cepures un nēsāja
pie kakla. Asinszāles latīniskais ģints nosaukums hypericum
cēlies no grieķu valodas vārdiem hyper
– virs un eikon – ikona, attēls un
saistīts ar seno tradīciju vasaras saulgriežos – Svētā Jāņa Kristītāja dienā
24. jūnijā pakārt ziedošos augus mājās virs bildēm, lai aizdzītu prom ļaunumu
un ļaunos garus. No šīs paražas cēlies auga angliskais nosaukums – St. John's Wort jeb Svētā Jāņa zāle.
Arī vācieši asinszāli uzskatīja par Jāņa Kristītāja
augu, uztverot to kā gaismas nesēju un saules simbolu, bet vasaras saulgriežos
vācu meitenes pina asinszāļu vainagus.
Senatnē ticēja, ka asinszāles
likšana gultā vairo vīru dzimumspējas. Impotenci novērst varēja arī ar
asinszāles dūmiem. Auga kvēpināšana lietota pret noskaudumu un neauglības
novēršanai. Seni ticējumi vēstī, ka nešķīstiem spēkiem un ļaunajiem gariem nav
varas pār to cilvēku, kas pie sevis nēsā asinszāli. Tās stumbra gabaliņu varēja
ielikt kurpēs vai aizspraust aiz jostas. Bavārijā mājokļa aizsardzībai pie
logiem krusteniski stiprināja asinszāles stumbrus.
Ar vīnu savārītu asinszāli deva grūtniecei
mazās devās, lai mazinātu neveiksmīgu dzemdību risku. Savukārt uzlējumu dzēra
pie sasitumiem un noskaudumiem.
Lopu bende
Vēl asinszāle senatnē
izmantota noturīgas dzeltenas krāsas iegūšanai un ādu miecēšanai. Ar to
aromatizēti dzērieni, šņabis, uzlējumi. Asinszāle pievienota izmeklētiem zivju
ēdieniem.
Ja paberzē asinzāles zieda dzeltenās vainaglapiņas,
tad pirksti kļūst sarkani, līdzīgi kā no asinīm. Man bērnībā stāstīja, ka šī
zāle spēj gan tīrīt asinis, gan apturēt iekšķīgas asiņošanas. Tāpēc arī tāds nosaukums
– asinszāle.
Savukārt krieviskais zveroboj vēsta par asinszāles spēju
nogalināt dzīvniekus. Vasarā lopi, saēdoties asinszāles, kļūst tik uzņēmīgi
pret saules gaismu, ka apdeg. Tie nokasa niezošo ādu līdz asinīm un pat iet
bojā. Sevišķi jutīgas ir baltās aitas un kazas.
Mūsdienās divšķautņu
asinszāle ir labi izpētīta un farmaceitu atzīta. Šajā augā patiešām ir daudz
vērtīgu vielu, un to izmanto zāļu
gatavošanai. Par noskaudumu un lāstu noņemšanu zinātne klusē, bet impotences
ārstēšanai iesaka mūsdienīgākus un efektīvākus līdzekļus. Savukārt neveiksmīgu
dzemdību risku vislabāk novērst, laikus stājoties uzskaitē pie ginekologa un
bērnu laižot pasaulē labi aprīkotā dzemdību nodaļā. Grūtniecēm, zīdītājām un bērniem līdz divu
gadu vecumam asinszāli, drošs paliek nedrošs, lietot neiesaka.
Aptiekas cienīga buķete
Divšķautņu asinszāle satur īstu
buķeti bioloģiski aktīvu vielu – flavonoīdus, karotīnu, antociānus, miecvielas,
holīnu, ēteriskās eļļas, askorbīnskābi un hiperacīnus. Tā ir ne tikai labs
profilaktisks līdzeklis, bet arī palīdz dažādu vainu ārstēšanā.
Asinszāle darbojas
spazmolītiski – atslābina saspazmētos asinsvadus, žultsvadus, zarnas un citus
iekšējos orgānus. Novērš žults aizturi žultspūslī, normalizē gremošanas orgānu
peristaltiku, uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību.
Flavonoīdi, kurus bagātīgi
satur asinszāle, stiprina mazos asinsvadiņus kapilārus, mazina tūskas, uzlabo
venozo atteci. Miecvielām piemīt savelkoša pretiekaisuma darbība.
Savukārt hiperacīns, kas savu
nosaukumu guvis no asinszāles, darbojas kā savdabīgs katalizators dažādās šūnu
reakcijās, kas regulē svarīgus dzīvības procesus. Šī eļļā šķīstošā viela
paaugstina jutīgumu pret gaismu un ultravioleto starojumu. Gada tumšākajos
mēnešos asinszāle mazina gaismas deficīta sekas, bet vasarā tā var pat veicināt
apdegumus, jo sevišķi gaišmatainiem un rudmatainiem cilvēkiem ar maigu ādu.
Arī rudenī un ziemā, ja esat
iecerējuši apmeklēt solāriju vai doties uz Dienvidu kūrortu sauļoties,
asinszāles lietošanu iesaka pārtraukt.
Drogai ir savelkoša, asinis
apstādinoša, pretiekaisumu, sāpes remdējoša, antiseptiska, brūces dziedējoša,
spazmolītiska, urīndzenoša, žultsdzenoša, apetīti vairojoša, gremošanas sulu
izdali veicinoša iedarbība. Tā sekmē
brūču dzīšanu un audu reģenerāciju. Tā nomierina nervu sistēmu un veicina
nervaudu atjaunošanos.
Uzlējumu, tēju, tinktūru un
sauso ekstraktu lieto ārīgi pret smaganu un mutes gļotādu iekaisumu, otrās un
trešās pakāpes apdegumu ārstēšanā, brūču dziedēšanā. Iekšķīgi tos lieto kolītu
(resnās zarnas gļotādas iekaisumu), aknu, žultspūšļa slimību, urīnpūšļa
iekaisumu, kuņģa un zarnu trakta čūlu ārstēšanā. Asinszāļu laksti ietilpst
dažādās savelkošajās jauktajās tējās.
Dabiskais antidepresants
1999. gadā Vācijā divšķautņu
asinszāli atzina par visplašāk lietoto ārstniecības augu. No tās ražo arī
dažādas zāles gan kapilāru stiprināšanai, gan iekaisumu mazināšanai, ādas
slimību un apdegumu ārtēšanai, bet visbiežāk kā dabīgu antidepresantu.
Pasaulē veikti 29 pētījumi,
kas pierāda, ka vieglas un vidējas depresijas terapijā asinszāles preparāti ir
bijuši tikpat iedarbīgi kā sintētiskie, un tiem bijis daudz mazāk blakņu – ziņo
autoritatīvais kohreina* medicīnisko
pētījumu datubāzes apskats.
Pēdējā laikā Eiropā, it īpaši Vācijā, to
izmanto kā alternatīvu ķīmiski sintezētajiem antidepresantiem. Asinszāles
drogas palīdz pret bezmiegu, spriedzi, dažādām neirozēm, premenstruālā sindroma
mazināšanā, ar klimaktēriju un menopauzi saistītu miega traucējumu un
nervozitātes mazināšanā.
Vēl asinszāli lieto pret
sāpēm.
Uzmanību!
Tomēr ar asinszāles
preparātiem jāuzmanās – tie var vai nu pastiprināt, vai pavājināt citu zāļu
darbību. Nelietot ar sintētiskajiem antidepresantiem! Var mazināt
pretapaugļošanās tablešu un imūnsupresantu efektu. Tāpat asinszāle maina dažādu
citu zāļu, piemēram beta blokatoru, statīnu, iedarbību. Asinszāles preparātus
neiesaka šizofrēnijas un bipolāro traucējumu slimniekiem. Konsultējieties ar
savu ārstu vai zinošu farmaceitu, pirms uzsākat tos lietot, un par devām, kas
jums piemērotas.
Asinszāļu vākšana un žāvēšana
Sausā laikā vāc ziedošas,
līdz 30 cm garas augu galotnītes, sasmalcina un žāvē 40 – 50 grādu temperatūrā,
līdz drogas zariņi neliecas, bet lūst.
Asinszāļu eļļa
Tradicionāls un efektīvs
līdzeklis ir asinszāļu eļļa. To pagatavo, vienu daļu kaltētu asinszāļu ziedu
pārlejot ar divām daļām olīveļļas, liek saules gaismā uz trijām nedēļām, ik pa
laikam trauku saskalinot. Pēc tam nokāš caur dubultīgu marli, glabā tumsā un
vēsumā. Labi palīdz apdegumu, ievainojumu, trofisko čūlu ārstēšanā. Lieto kā
masāžas eļļu sāpošu un sapringtu muskuļu, sasitumu gadījumā.
Asinszāļu novārījums
Ņem vienu ēdamkaroti
asinszāļu lakstu uz glāzi verdoša ūdens, vāra 15 minūtes un dzer ¼ glāzi trīs
reizes dienā. Palīdz pret neiralģijām (nervu sāpes), paaugstināta uzbudinājuma,
neirastēnijas, bezmiega gadījumā.
*Kohreina (Cochrane) apskati sniedz visas pasaules
medicīnas pētījumu apkopotus rezultātus un ir atzīti par zelta standartu
pierādījumos balstītajā veselības aprūpē. Visus apskatus regulāri atjaunina.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru