Islandes ķērpis (Cetraria islandica)

Laiks ķērpjiem

Lielisks dabas līdzeklis veselības uzlabošanai ir Islandes ķērpis. Labā ziņa – pēc Islandes ķērpjiem nav jābrauc uz Islandi, ne tik labā – mežā aug daudz un dažādu ķērpju, ne visi ir Islandes ķērpji.

Kur atrast, kā atšķirt?

Islandes cetrāriju meklējiet priežu silos uz smilšainas augsnes. Tomēr ne katrs ķērpis, ko ieraudzīsiet uz zemsedzes, būs īstais. Mitrā laikā Islandes cetrārijas izskatīsies spīdīgas olīvbrūnas, neregulāri zarotas, bet sausā laikā to zariem līdzīgās lapotne līdz 1 cm platās daivas rullējas uz augšu un atklāj gaišāk pelēku apakšdaļu. Islandes ķērpja čemurs ir ap 5–10 centimetrus augsts, atšķirībā no suņu peltigeras, kuras platie tumšie lapoņi ložņā pa zemi, uz augšu pacelts. Un atšķirsies no gaišpelēkiem, maziem zarotiem kociņiem līdzīgām kladīnām un kladonijām. Ja labi ieskatās, var ieraudzīt, ka Islandes cetrāriju ar zemi savieno sarkanīgs saknei līdzīgs izaugums. Mitra ķērpja laponī ieskatoties, var redzēt lāsumiem līdzīgus plankumus, bet uz lapoņa malām – skropstiņveida izaugumus. Reizēm Islandes cetrārijas ir kā izkaisīti starp citiem ķērpjiem un sūnām, bet reizēm veido vienlaidus paklāju.

Kā jau visi ķērpji, arī Islandes cetrārija ir simbiotisks organisms, kurā sadzīvo sēne un aļģe. Šī sadarbība dod iespēju augt ļoti nabadzīgās augsnēs un skarbos apstākļos. Tas, kas ķērpjiem nepatīk, ir vides piesārņojums, un pēc ķērpju sugām vērtē, cik kura vieta piesārņota. Vietās ar visnetīrāko gaisu ķērpji neaug, izturīgākie pret piesārņojumu ir sienas ķērpis dzeltenā ksantorija, kuru var redzēt arī pilsētā, bet Islandes ķērpji ir samērā izvēlīgi attiecībā uz piesārņojumu.

Ko satur?

Islandes ķērpja laponis satur antibiotiskas vielas – ķērpju skābes: usnīnskābi, fumaroprotocetrārskābi, protolihsterīnskābi, protocetrārskābi. To dēļ Islandes ķērpim piemīt antibakteriālā, brūces dziedējošā, organisma aizsargspēju pastiprināšanos sekmējoša darbība.

Lielākā daļa pat līdz 80% no ķērpja sausnas ir saliktie ogļhidrāti – ķērpju cietes – lihenīns un izolihenīns. Ķērpjos ietilpst arī vienkāršie ogļhidrāti – glikoze un galaktoze. Ķērpju cietes labi šķīst ūdenī veidojot gļotainu šķīdumu, kas želē. Savu īpašību dēļ šim šķīdumam ir sedzoša, klepu mīkstinoša un atkrēpojoša darbība, gan atvieglo vēdera izeju, ja ir hroniski aizcietējumi, gan darbojas kā pretcaurejas līdzeklis, noder imunitātes stiprināšanai, jo sevišķi pēc ilgstošas slimošanas.

Rūgto garšu ķērpim piešķir rūgtviela cetrarīns jeb cetrārskābe, kas sārmainā vidē, piemēram, vārot ar dzeramo sodā vai amonija hidroksīdu (ožamo spirtu), zaudē rūgtumu. Tieši pateicoties savam rūgtumam, Islandes ķērpim ir ēstgribu rosinošas, gremošanas sistēmu tonizējošas īpašības.

Tautas un zinātniskā medicīnā

Zinātniskā medicīnā Islandes ķērpja lapoņu ūdens izvilkumus lieto plaušu, elpceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumā. Nesen noskaidrots, ka ķērpju aktīvās vielas sekmē organisma imūnās sistēmas aktivāciju. Pēdējos gados veikti daudzi zinātniski pētījumi par Islandes ķērpja novārījuma ietekmi uz vēža šūnām. Zinātnisko medicīnisko datu bāzē PubMed atrodama informācija par dažādiem pētījumiem, kuros dažādas vēža šūnu līnijas (melanomas, zarnu, krūts vēža) mēģenes apstākļos apstrādātas ar Islandes cetrārijas novārījumu. Visos šajos pētījumos novērots ievērojams vēža šūnu augšanas samazinājums. Ir zinātniskie darbi, kuros pētītas šī ķērpja imunitāti stiprinošās un aknu darbību atveseļojošās, kā arī antimikrobu un antioksidatīvās īpašības. Vēl gan nepieciešami padziļināti pētījumi, lai Islandes cetrāriju oficiālā medicīna sāktu lietot kā palīglīdzekli vēža ārstēšanai, noteiktu efektīvākās devas un lietošanas shēmu, taču skandināvu tautas medicīnā Islandes ķērpi šim nolūkam lieto jau sen.

Islandes ķērpi lieto arī ārīgi. Novārījumu izmanto strutainu brūču, izsitumu un ādas apdegumu skalošanai. Vairāku Arktikas ekspedīciju laikā amerikāņu zinātnieku grupa konstatēja, ka atsevišķu arktisko reģionu iedzīvotājiem ir šīm vietām neparasti veseli un balti zobi. Atklājās, ka savā ikdienā viņi mutes kopšanas nolūkā košļāja tur augošos ķērpjus, tostarp Islandes cetrāriju. Izrādījās, šiem ķērpjiem ir ne tikai antibakteriālās īpašības, kas kavē kariesa attīstību, vienlaikus saglabājot mutē pareizu mikrofloru, bet tie ir arī zobus balinoši. Šo īpašību izmanto zobu pastas ražotāji.

Veselībai, bada gadiem vai gardēžiem?

70 procentu ziemeļbriežu barības veido ķērpji. Ja ziemeļbrieži nedabū nepieciešamo daudzumu ķērpju, tiem sākas gremošanas traucējumi.

Izrādās, ķērpji ir visnotaļ veselīga un vērtīga pārtika arī cilvēkiem un pat pieejamas senas skandināvu un ziemeļu tautas receptes, kā tos pagatavot. Gatavojot šo rakstu, vienu no tām izmēģināju un nospriedu, ka labi pagatavoti Islandes ķērpji var būt labs risinājums vai nu bada gadiem, vai kad ļoti nepieciešams ikdienā ēst kaut ko tik veselīgu. Senie skandināvu jūrasbraucēji ņēmuši līdzi sausiņus no maizes, kurai pievienoti ne tikai milti, bet arī Islandes ķērpju pulveris. Iespējams, lai ķērpju antibakteriālās īpašības neļautu sausiņiem bojāties. Arī jūrasbraucēju veselībai tas nāca par labu. Neražas gados skandināvu zemnieki cepa rudzu maizi, kuras mīklai jauca klāt ķērpju miltus. Arī 1918. gadā, Pirmā Pasaules kara laikā Maskavā radās problēmas ar pārtiku. Toreiz aptiekās bija lieli Islandes ķērpju krājumi. Farmaceiti, izmantojot senas zināšanas, mazināja to rūgtumu un pievienoja maizei. Ķērpjus vispirms izmērcēja sodas šķīdumā, tad izžāvēja, mala un pievienoja miltiem. Savukārt senās skandināvu ķērpju pagatavošanas receptes iekļauj arī sārma pagatavošanu no lapu koku pelniem un ķērpju rūgtuma mazināšanu ar to.

Dažādie rūgtumi

Mūsdienās pieejamas biezeņu, salātu, zupu un saldo ēdienu receptes, kurās goda vieta ir Islandes ķērpim. Pati izmēģināju vienu no tām un pagatavoju ķīseli. Kad sasmalcinātais ķērpis bija pietiekami ilgi vārīts, nogaršoju virumu. Nu BRRRIESMĪGI RRRŪGTS!!!!. Mazināju rūgtumu, pievienojot dzeramo sodu, līdz novārījums bija kļuvis vienkārši rūgtens. Cukurs lieliski uzlabo ne tikai rūgtas kafijas garšu, bet arī ķērpju virumu. Pievienojot pāris ēdamkarošu kanēļa un rozīnes, ķērpju ķīselis ieguva jau interesantas garšas nianses. Nostāvējies ledusskapī, ēdiens sastinga līdzīgi kā želeja. Ar pienu bija pat ēdams. Ja manai veselībai būtu nepieciešams ikdienā lietot ķērpjus, tad, šādi pagatavoti, tie būtu patīkamāk baudāmi nekā briesmīgi rūgtais novārījums. Domājams, arī pārējās ķērpja receptēs tā rūgtums ir mazināms ar sārmu vai mūsdienu virtuvē vieglāk pieejamo sodā.

Receptes veselībai:

Ķērpja ekstrakts

100 gramus sasmalcināta ķērpja aplej ar litru auksta ūdens, ļauj nostāvēties diennakti, izkāš, šķidrumu karsē ūdens peldē un iztvaicē pusi no sākotnējā apjoma. Lieto trīs reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.

Novārījums

Puslitrā verdoša ūdens ieber vienu ēdamkaroti sasmalcināta ķērpja, karsē piecas minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes. Izkāš.

Novārījums pienā.

Puslitrā verdoša piena ieber vienu ēdamkaroti sasmalcināta ķērpja, karsē piecas minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes.

Senās skandināvu receptes

Biezputra

Skandināvijā Islandes ķērpi iemērca no bērza pelniem iegūtā sārmā (koncentrācijai jābūt tādai, lai kartupelis šķīdumā peldētu), turēja vienu līdz piecas dienas, tad skaloja, žāvēja un samala miltos. Ķērpju miltus pievienoja auzu pārslām vai kartupeļiem, vārot biezputru. Ēda kopā ar uz oglēm ceptu zivi.

Islandes ķērpja stiprā skandināvu vira

Islandes cetrāriju kopā ar gobas mizu un graudiem vārīja lielā ūdens daudzumā. Kad graudi mīksti, viru noputoja, un pievienoja sāli.

Islandes ķērpja piena zupa

Ziemeļu tautas, vārot piena zupu, ņēma pāris riekšavas Islandes cetrārijas (domājams, vispirms mērcētas sārmā), attīrīja ķērpjus no piemaisījumiem un lika ūdenī mirkt. Kad ķērpji bija pietiekami izmirkuši, tos ielika vienā litrā vāroša nenokrejota piena, kam pievienotas 2–3 ēdamkarotes brūnā cukura un pustējkarote sāls. Zupu vāra 2–3 minūtes.

Īslandes ķērpja salāti

Skandināvijā smalki sagrieztu Islandes cetrāriju un rozīnes novāra, pievieno olas dzeltenumu, cukuru un ēd kā salātus.

Islandes ķērpja ķīselis

Puskilogramu sagrieztu Islandes ķērpju vāra 1,5—2 litros ūdens. Kad ūdens novārīts līdz pusei, pievieno cukuru, rozīnes un kanēli. Atdzesē un ļauj sastingt.

Želeja ar meža ogām

Ķērpi ūdenī vāra, kamēr izveidojas receklis. Tam pievieno cukuru, ogas. Var pievienot arī dažādas sulas, citrona miziņu, baltvīnu. Ēd vienu pašu vai ar pienu.

Pieredze:

To, ka Islandes ķērpis ir brīnumzāles, pārliecinājos jau pirms daudziem gadiem. Toreiz paralēli mācībām piestrādāju Jaunatnes teātrī un biju pārsteigta, kā aktieri ar Islandes ķērpi īsā laikā dakterē savu balsi. Toreiz brīvdienās rādīja pat pa trīs izrādēm, publika bērnu izrādēs mēdza būt visai trokšņaina, un aktieriem vajadzēja iztikt vien ar savu balsi – mūsdienās plaši izmantotie mikrofoniņi toreiz vēl nebija pieejami.

Reiz no rīta, pie teātra dežuranta pienāca viens no turpat kopmītnē mītošajiem aktieriem un pilnīgi bez balss, knapi čukstot apsveicinājās. Vai tik viņam nebūtu bez kavēšanās jāziņo izrādes vadītājam, ka vakarā nevarēs kāpt uz skatuves? „Būs viss kārtībā. Eju pēc Islandes ķērpja,” atčukstēja aktieris. Ar bažām un interesi gaidīju vakara izrādi. Man par lielu brīnumu, aktiera balss bija pilnīgā kārtībā. „Briesmīgi rūgts ir tas ķērpis. Bet pret aizsmakumu, klepu un saaukstēšanos labāku zāļu nezinu.”

Anda Leiškalne