Zeltsakne jeb rožainā rodiola (Rhodiola rosea)

Leģendārās zeltsaknes noslēpumi

Ir pagājis tikai pusgadsimts, kopš atklājušies leģendārās zeltsaknes jeb rožainās rodiolas (Rhodiola rosea) noslēpumi un botāniķi sapratuši, kas tas par augu. Zinātnieki joprojām atrod tai jaunus pielietojumus, bet aprīlis ir īstais laiks, lai šo brīnumaugu iestādītu savā puķu dobē vai ar tā palīdzību aizgaiņātu pavasara sagurumu.

Zeltsakne var palīdzēt gan veseliem, gan slimiem, uzdāvināt lielas darbaspējas un labu noskaņojumu, palīdzēt ātrāk atkopties pēc slimībām un saguruma.

Ķīnas imperatoru iecienīta

Rodiola medicīnā pazīstama jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Pirmo reizi šo augu aprakstīja sengrieķu ārsts Diskorīds. Daudzus gadus šo augu uzskatīja par ārkārtīgi vērtīgu veselības nostiprinātāju un aktīvas ilgmūžības veicinātāju. Īpašu rodiolas tēju dzēra gan Ķīnas imperatori, Altaja mednieki, gan skandināvu vikingi, gan Pamira gani.

Kad šī brīnumainā auga slava bija nonākusi ķīniešu imperatoru ausīs, viņi daudzus gadsimtus pēc kārtas sūtīja savus cilvēkus tālā ceļā uz Altaju tikai pēc šī brīnumainā auga. To slepus, kā lielāko dārgumu pāri robežām veda kontrabandisti, šī auga vērtība vairakkārt pārsniedza zelta cenu. Ap zeltsakni vijās  krāšņas leģendas. Arī mūsdienās zeltsaknes tirgotāji mēdz citēt kādu senu altajiešu ticējumu, tiesa gan, „aizmirstot” tā otru daļu. „Tas, kurš atradīs Zelta sakni, līdz sava mūža galam būs veiksmīgs un vesels un nodzīvos divus gadsimtus. Savukārt tas, kas šo sakni izraks mantkārīgos nolūkos vai pirks no mantkārīga cilvēka, iekritīs nabadzībā.”

Vietējie Altaja iedzīvotāji rūpīgi glabāja Zelta saknes noslēpumu. Svešiniekiem to pārdeva, jau sagatavotu, bet kur augs vākts un kā tas izskatās, neatklāja. Šo noslēpumu tēvi nodeva dēliem, bet reizēm arī paņēma līdzi kapā.

Vēl līdz pagājušā gadsimta vidum botāniķi ekspedīcijās Altajā meklēja leģendāro Zelta sakni, taču vienmēr pagāja garām. Toreiz viņi nesaprata, ka rožainā rodiola, kuru Rietumos izmantoja dziju krāsošanai, ir tā pati izslavētā Zelta sakne.

Profesora atklājums

Tikai 1961. gadā ekspedīcija profesora G.V.Krilova vadībā atrada zeltsakni Altaja taigā 3 kilometru augstumā un noskaidroja, ka tā ir tā pati rožainā rodiola, kas sastopama diezgan bieži.

Pēc šī vēsturiskā atklājuma sākās plaši rožainās rodiolas zinātniskie pētījumi Tomskas medicīnas institūtā un Zinātņu akadēmijas Sibīrijas Bioloģijas institūtā. Izrādījās, zeltsakne ir pārpilna ar dažādām ļoti vērtīgām vielām. Augā atrodamas gan miecvielas, gan ēteriskās eļļas, gan bagātīgs mikroelementu klāsts, askorbīnskābe, nikotīnskābe. Tomēr lielāko vērtību šim augam piešķir glikozīds, salidrozīds un tirozols.

Joprojām visā pasaulē turpinās rožainās rodiolas pētījumi gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem un vēža kultūrām. Jaunākie klīniskie pētījumi parāda, ka rodiolas ekstrakts ir iedarbīga kosmētikas sastāvdaļa – krēmos tā mazina ādas novecošanos, tonizē to, palīdz cīnīties ar vides nelabvēlīgiem faktoriem.

Zeltsakne ir spēcīgs adaptogēns un nervu sistēmas stimulators, kas pārspēj žeņšeņu, eleitorokoku, arāliju, citronliānu un leizeju. Līdzīgi kā citi augu valsts stimulatori adaptogēni, zeltsakne ir maztoksiska ar ļoti plašu terapeitisko pielietojumu un nerada pieradumu.

„Zelta drudzis” Altajā

Kad zeltsaknes identitāte bija noskaidrota un zinātnieki bija izpētījuši tās sastāvu un iedarbību, sākās šī vērtīgā auga masveida ieguve. Dabīgajās augtenēs rodiolu drīkstētu vākt vien reizi 20 gados un tikai pusi no augiem vasaras beigās, kad tie jau izkaisījuši savas sēklas, tomēr realitāte bija drūmāka. Altaju pārņēma īsts zelta drudzis. Ja pirms tā zeltsakne bija Altajā bieži sastopams augs, tad haotiskā, bieži vien nesaudzīgā auga ieguve kritiski samazināja atradnes. Rožainā rodiola ar steigu bija jāieraksta Sarkanajā grāmatā jau kā reta un izzūdoša suga.

Vērtīgais kultūraugs

Tad sākās pētījumi par iespējām rožaino rodiolu kultivēt. Zinātnieki septiņdesmitajos gados izpētīja, ka zeltsakne neko no savas vērtības nezaudē, ja to audzē kā kultūraugu. Tā padodas vieglās augsnēs un mūsdienās izdaiļo ne vienu vien akmensdārzu un tiek pārdota stādu tirdziņos. Tā kā pēc izskata, tā līdzīga dažām laimiņu (sedum sp.) sugām, kas zied ar dzelteniem ziediem, svarīgi iegādāties īsto augu.

Ja laimiņiem saknes atgādinās burkānu, tad rodiolai – zirnim līdzīgu bumbulīti vai horizontālu sakneni. Rodiolas ziedi būs ar četrām vainaglapām, atšķirībā no piecdaļīgajiem laimiņu ziediem. Arī pēc vecāku sakneņu zeltītās nokrāsas varēs atšķirt leģendāro ārstniecības augu.

Kā pareizi sagatavot?

Labākais laiks, kad ievākt rodiolas sakneņus, ir augusts – septembris, kad augs jau nogatavinājis un izsējis sēklas. Ar lāpstu izrok lielus augus ar visām saknēm, attīra no zemes, skalo tekošā ūdenī, notīra veco brūno korķa kārtu un bojātās daļas. Tad apvītina ēnā, gareniski pārgriež un žāvē kaltēs vai cepeškrāsnī ar pavērtām durvīm 50 – 60 grādos. Nedrīkst žāvēt saulē.

Pareizi izžāvētas saknes no ārpuses izskatās zeltītas, bet griezuma vietās baltas, iesārtas vai gaišbrūnas, bet nekādā gadījumā ne tumšbrūnas. Drogai ir raksturīga smarža, kas nedaudz atgādina rozes aromātu. To uzglabā auduma vai papīra maisiņos ne ilgāk kā trīs gadus.

Ārstnieciskās īpašības

Ja oficiālajā medicīnā rožainās rodiolas sakneņus izmanto galvenokārt kā adaptogēnu un stimulējošu līdzekli, tad tautas medicīna to iesaka pie visdažādākajām vainām – kuņģa-zarnu, aknu saslimšanu, mazasinības un impotences ārstēšanā. Veseliem cilvēkiem rodiolas preparāti paaugstina darbaspējas, palīdz pie fiziska un garīga saguruma, normalizē vielmaiņas procesus, veicina enerģijas ekonomisku izlietojumu, uzlabo atmiņu un uzmanību, aktivizē vairogdziedzera darbību.

Kā lietot mājas apstākļos?

Pamatā lieto vai kā tēju, vai degvīna uzlējumu. Zeltsaknes dzēriens ir ļoti gards ar smalku, patīkamu, rozēm vai vijolītēm līdzīgu aromātu. Garša raksturīga, nedaudz savelkoša, bet dzēriena krāsa variē no rozīgi brūnas līdz koši sarkanbrūnai.

Jāatceras, ka zeltsaknes tējai piemīt ārkārtīgi spēcīgas centrālo nervu sistēmu stimulējošas īpašības, kas pārspēj gan kafiju, gan melno tēju, tāpēc to nevajag dzert katru dienu, bet tikai pēc vajadzības.

Ne tēju, ne uzlējumu katru dienu lietot nevajag. Kā stimulējošus līdzekļus tos iesaka lietot, kad nepieciešams mobilizēties, bet ne ilgāk kā piecas dienas no vietas. Pēc tam jādod vismaz nedēļa laiks, lai ķermenis savā ritmā uzkrātu spēkus. Nelietojiet rožaino rodiolu, ja ir paaugstināts asinsspiediens, temperatūra vai emocionāls uzbudinājums – emocijas tikai pastiprināsies un vērtīgais augs nenāks pa labu, bet drīzāk gan otrādi. Tāpēc, kad sajūtaties fiziski vai emocionāli iztukšots, paguliet stundiņu vai divas un pēc tam iedzeriet dažus pilienus zeltsaknes tinktūras vai uzmundriniet sevi ar tasi zeltsaknes tējas. Lai izvairītos no miega traucējumiem, zeltsakni lietojiet ne vēlāk kā 4 – 5 stundas pirms nakts miega.

Rožainās rodiolas receptes:

Tēja

Lai sagatavotu tēju, ņem vienu ēdamkaroti sasmalcinātas saknes uz litru verdoša ūdens, vāra 7 – 10 minūtes un ļauj ievilkties 30 – 40 minūtes, dzer ne vairāk kā 2 – 3 glāzes dienā, pēc garšas pievienojot cukuru vai medu.

Jauktā tēja

Ļoti populāras ir jauktās tējas ar zeltsakni. Ņem biezlapu bergēnjas, meža zemeņu kazeņu, aveņu, upeņu lapas, asinszāles ziedus, meža retēja sakneņus un mārsila lakstus – visu vienādās daļās. Divas vai trīs ēdamkarotes šī maisījuma pārlej ar litru verdoša ūdens un ļauj vienu stundu ievilkties. Pievieno medu pēc garšas. Šai tējai piemīt tonizējošas un vielmaiņu sakārtojošas īpašības, to iesaka dzert smaga fiziska vai garīga darba periodos, vai kuņģa un zarnu trakta traucējumu gadījumos.

Degvīna uzlējums 1:10

50 gramu izžāvētu un sasmalcinātu zeltsaknes sakneņu pārlej ar 500 gramiem degvīna un atstāj uz 2–3 nedēļām tumšā vietā. Lieto pa 10–12 pilieniem no rīta 20–30 minūtes pirms ēšanas.

Degvīna uzlējums 1:1

50 gramiem izžāvētas un sasmalcinātas zeltsaknes sakneņu pārlej 50 gramus degvīna. To dzer kā nervu sistēmu stimulējošu līdzekli tikai pēc ārsta norādījuma pa 10 – 15 pilieniem dienā.

Tēja skalojumiem

Ārīgi lieto skalojumiem brūču, čūlu, ādas slimību, angīnas un zobu sāpju gadījumā.

Uzmundrinošie salāti

Rodiolas lapas un jaunos lakstus izmanto pavasara salātos kā pavisam nelielu piedevu.

Anda Leiškalne