Bišu vasks (Cera)

Zelta vērtais bišu vasks

Bišu vasks ir īpaša viela, pareizāk sakot – vielu maisījums, kam no senseniem laikiem ir daudz pielietojumu un vēl joprojām neatminētu noslēpumu. Tam ir liela nozīme medicīnā, tautas medicīnā un skaistumkopšanā.

Vēsture

Senajās ēģiptiešu piramīdās atrasti vaska gabali, kas saglabājuši savas īpašības līdz mūsdienām.

Senās Ēģiptes medicīniskajā traktātā Ebersa papirusā (ap 3 500.gadu p.m.ē.), kurš aptvēra ap 900 ārstniecisku recepšu, dziedniecības mākslas aprakstā minēts arī medus un vasks. Ir liecības, ka medus un vasks plaši tika lietots arī kosmētikā un mumificēšanā. Pirmos zinātniskos rakstus par bitēm un to ražojumiem atrodam Aristoteļa darbos.

Senākās vaska sveces datētas ar 6. – 7. gadsimta un atrastas izrakumos Vācijā Alpos, Alamānijas kapsētā.

Savukārt neolīta laikmeta arheoloģiskajos atradumos atrasts, ka vasks izmantots cauru zobu plombēšanai.

Romiešu zinātnieks un enciklopēdists Plīnijs Vecākais (23. – 79.) rakstīja, ka visi vaska veidi ir sildoši un mīkstinoši, veicina ķermeņa atjaunošanos, bet svaigs vasks šim nolūkam ir vislabākais.

Savukārt slavenais sengrieķu ārsts Galēns (otrais gadsimts) piedāvāja no vaska gatavotu atvēsinošu ziedi, kas līdz mūsdienām zināma kā koldrēms (mūsdienās gan receptei ir plašas variācijas, un tā vaska vietā var saturēt ne tikai augu eļļas, bet pat minerāleļļu un citas vielas).

No seniem laikiem izmantoti vaskoti diegi, tauvas un zīmogvasks, ar kuru aizzīmogoja vēstules.

1817. gadā uzrakstītā traktātā Farmacopea Española vasks ieteikts 17 ziežu un 25 preparātu pagatavošanai.

Kā top vasks?

Vasku ražo jaunās darba bites, sākot no 10. –12. dienas līdz 18 – 20 dienu vecumam – novecojot spēja ražot vasku samazinās. Vasku producē īpaši vaska dziedzeri, vēderiņa apakšpusē. Šķidrais vasks caur vaska „spogulīšu” sīkajām porām izspiežas uz āru, un gaisā ātri sacietē plānā vaska plāksnītē. Šo vaska plāksnīti bites sajauc ar siekalām un izlieto šūnu „celtniecībā”. Viena kilograma vaska iegūšanai bites saražo četrus miljoni šādu plāksnīšu, gadā viena bišu saime var saražot līdz diviem kilogramiem vaska.

Arī vaska ražošanai bitēm nepieciešams olbaltumvielām bagāts uzturs – ziedputekšņi un medus. Viena kilograma vaska ražošanai nepieciešami četri kilogrami medus. Visvairāk vasku darba bites saražo medus vākšanas laikā. Bites vasku spēj izdalīt tikai 33 – 36 grādu siltumā.

Gada laikā spēcīga bišu saime saražo līdz septiņiem kilogramiem vaska. Vienā kilogramā vaska šūnu var ietilpt 22–30 kilogrami medus.

Vasku ražo kamenes, bet nelielos daudzumos.

Vaska sastāvs

Svaigs vasks ir bezkrāsains kā stikls, bet saskarē ar putekšņiem un propolisu tas kļūst dzeltens – no ļoti gaiši dzeltena līdz dzeltenbrūnam. Agrā pavasarī ražotais vasks ir bezkrāsains. Vaskam raksturīgo krāsu un smaržu piešķir minerālvielas, augu pigmenti (piemēram, dažādi karotīni) un ēteriskās eļļas. Vaska smarža veidojas arī no medus, putekšņiem un propolisa. Saules gaismā vasks izbalē. Ja vaskā ir daudz propolisa, tam var būt zaļgana nokrāsa.

Vaska sastāvā ir ap 300 dažādu savienojumu – galvenokārt taukskābju esteri un garo ķēžu spirti (izņemot glicerīnu), ogļhidrāti, augu pigmenti, sveķi, minerālvielas ēteriskās eļļas. Brīvo taukskābju, micirīnskābes un palmitīnskābes esteri veido micirīnu, kas sastāda 80 % vaska.

Vasks nešķīst ūdenī, aukstā etilspirtā, bet diezgan labi karstā etilspirtā. Labi šķīst eļļās, taukos un citos nepolāros šķīdinātājos.

Karstā ūdenī reaģē ar ūdens sāļiem vai metālisku trauku, veidojot taukskābju sāļus, kuri samazina vaska kvalitāti. Ar dzelzi brūnus, ar varu – zaļus, ar cinku netīri pelēkus sāļus, kas iekrāso vasku.

Bioloģiskais vasks

Vasks var saturēt dažādas vielas, ko bites ar medu un putekšņiem atnes uz stropu. Diemžēl mūsdienās – arī lauksamniecības ķīmijas atliekvielas. Tāpēc ir svarīgi izmantot gan bioloģisku vasku, gan bioloģisku medu un bioloģiski audzētus ārstniecības augus, ja vēlamies pagatavot no vaska patiešām veselībai vērtīgu un nekaitīgu līdzekli. Tas arī ir veids, kā saglabāt tīru dabu un atbalstīt tos lauksaimniekus, kas neindē vidi ar ķīmiju. Raugieties, lai vaskam un bišu produktiem būtu atbilstošs sertifikāts.

Vaska temperatūras

35 grādos vasks paliek plastisks, bet kūst 62 – 64 grādu temperatūrā. Vaskam ir diezgan šaura šī robeža – gatavojot maisījumus un dažādas ziedes, kā arī lejot sveces, jāuzmanās vasku pārkarsēt – tajā ir ļoti dažādas vērtīgas vielas, dažas no kurām iztvaiko, citas sadalās vai pārveidojas. Ja vasks sasilst virs 85 grādiem, mainās tā krāsa. Ja vasku sasilda līdz 100 grādiem, sāk iztvaikot tajā izšķīdušais ūdens, un vaska virspusē parādās putas.

120 grādos jau jūtami atsevišķas vaska sastāvdaļas sāk izgarot un sadalīties. 204 grādos vasks uzliesmo.

Kosmētiskajos līdzekļos bieži vien lieto balto vasku – tas ir attīrīts un balināts bišu vasks. Viens no veidiem, kā iegūt balto vasku, ir apstrādāt to ar siltu etilspirtu.

Vasku iegūst pēc tam, kad no šūnām izsviests medus. Kvalitatīvāko vasku iegūst saules vaska kausētavās, bet ir arī citas kausētavas. Būtiskākais ir vasku nepārkarsēt. Tehniskām vajadzībām vasku var iegūt, arī estraģējot organiskos šķīdinātājos. Vasku var iegūt arī no šūnu vāciņiem – atvākojumiem. Šis vasks ir atšķirīgs, parasti nedaudz gaišāks.

Tam esot alerģiju mazinošas īpašības. Atvākojumus vēl kopā ar medu mēdz lietot kā veselīgu kārumu – košļājamās gumijas un konfekšu aizvietotāju, labu līdzekli pret zobu puvi – kariesu un profilaksei pret saaukstēšanās slimībām.

Kur izmanto?

Pateicoties vaska īpašībām, to plaši izmanto medicīnā, kosmētikā, parfimērijā un dažādās rūpniecības nozarēs – elektrotehniskajā un tekstilrūpniecībā, laku un krāsu, grīdas vaska, apavu krēma, potvaska izgatavošanai, mēbeļu pulēšanai, marmora kopšanai. Austrumeiropā, sevišķi Ukrainā, Lieldienu olu krāsošanai. Agrāk izmantoja fonogrammu cilindriem.

Pārtikas rūpniecībā vasku lieto kā pārtikas piedevu E 901 siera rituļu apvalcēšanai, dražē konfekšu spodrināšanai, košļājamo gumiju sastāvos.

Vaska šūnu plāksnēm un svecēm tiek izmantota lielākā daļa pasaulē saražotā vaska.

Kosmētikā – kā krēmu, ziežu, pomāžu biezinātāju, dažādām maskām, aplikācijām, depilācijai.

Medicīnā

Pateicoties sastāvā esošajam propolisam, bišu vaskam piemīt mēreni antibakteriāla iedarbība. Vasku lieto kopš antīkiem laikiem kā pretiekaisuma, mīkstinošu un brūces dziedējošu līdzekli. aplikācijām – neiroloģijā, ginekoloģijā, otolaringoloģijā, dermatoloģijā, traumatoloģijā, ķirurģijā. Vaska košļāšana palīdz mutes dobuma slimību gadījumos. Ārīgi lieto kā mīkstinātāju un siltuma saglabātāju. Pasargā ādu no izžūšanas un apkārtējās vides kaitīgo faktoru iedarbības, uzturot ādu elastīgu un maigu.

Tas ietilpst atsevišķu medikamentu sastāvā. Izmanto arī medicīnisko svecīšu – supozitoriju – ražošanā. Stomatoloģijā vasks ir viens no protezēšanas palīgmateriāliem.

Receptes

Senais koldkrēms

Vajag 112 g mandeļu eļļas, 35 g baltā vaska, 56 g rožūdens vai hidrolāta un pāris pilienu rožu eļļas.

Ūdens peldē visas sastāvdaļas maisa, līdz vasks vienmērīgi izšķīdis.

Deguna blakusdobumu ārstēšanai

Divas ēdamkarotes maltu pelašķu pievieno 20 gramiem vaska, uzmanīgi ūdens peldē silda, līdz var vienmērīgi samaisīt. Šo maisījumu atdzesē līdz 38 – 40 grādu temperatūrai, uzsmērē vairākās kārtās uz deguna pamatnes un uz sejas iepretim deguna blakusdobumiem. Pārsedz ar frotē salveti un guļ 15 – 20 minūtes.

Uzmanīgi noņem vasku. Procedūru atkārto 1 – 2 reizes dienā piecas dienas. Vasku var lietot atkārti.

Ziede un sietiņš trofiskām čūlām un grūti dzīstošām brūcēm

20 g priežu sveķu, 20 g vaska un 20 g cūku iekšu tauku lēnām silda līdz 50 – 60 grādiem un maisa. Stikla traukā ieloka marles saiti. Vēl siltu ziedi pārlej marlei, kārtīgi piesūcina. Lieko šķidrumu nolej. Piesūcinātai marlei ļauj atdzist. Izveidojas sietiņš, ko sedz uz brūcēm un čūlām, pirms liek pārējos pārsējus. Tas nesautē un ļauj pušumam elpot, vienlaikus ir dziedējošs un neļauj pārsējiem pielipt.

Cūku tauku vietā var izmantot dzidrinātu sviestu, eļļas – olīvu, vīnogu kauliņu, smiltsērkšķu. Ir receptes, kurās iesaka lietot putnu taukus (zosu vai vistu), jo šie tauki esot veselīgāki. Tomēr tā ir tikai daļēji taisnība – putnu taukos ir mazāk piesātināto un vairāk nepiesātināto taukskābju. Iekšķīgi lietoti putnu tauki ir veselīgāki, bet, ārīgi lietojot, – ātrāk oksidējas.

Ja šai ziedei pievienosiet smiltsērkšķu eļļu, tā veicinās brūču dzīšanu. Kausētajam maisījumam var pievienot ēdamkaroti propolisa eļļā.

No sietiņa notecējušai ziedei ļauj sastingt. Ar to var ieziest sasprēgājušu ādu, kāju pēdas, sāpošas locītavas, smērēt uz pūtītēm.

Apliekamie un svecītes vēnām un hemoroīdiem

Samaisa 100 gramu silta vaska ar vienu ēdamkaroti samaltiem amoliņa ziediem. Izmanto kā aplikācijas uz kājām vai rektālās svecītes. Var pievienot vaskam arī cūku taukus.

Košļājams līdzeklis pret parodontozi

50 gramiem vaska pievieno vienu ēdamkaroti propolisa eļļā. Uzmanīgi sildot sajauc. Pa tējkarotei pēc ēšanas košļā 10 – 12 minūtes. Drīkst norīt. Vasks gremošanas sistēmā neuzsūcas, bet arī nekaitē. Ārstēšanas kurss: divas nedēļas.

Poliartrīta ārstēšanai

Uzsilda 200 gramus vaska, pievieno ēdamkaroti medus. Kamēr silts, piesūcina četrkārt salocītu marles salveti. Atdzesē līdz 40 grādiem (ļoti silts, bet nededzina). Uzliek sāpošajai locītavai, pārliek ar komprešu papīru (var cepampapīru) vai plēves maisiņu, un aptin ar vilnas šalli. Atstāj uz pusstundu. Pēc kompreses noņemšanas aptin locītavai frotē dvieli un paguļ vēl 20 minūtes. Ārstēšanas kurss: 10 – 12 procedūras.

Pretiekaisuma ziede

Ēdamkaroti samaltu kliņģerīšu ziedu, ēdamkaroti dzidrināta sviesta un divas ēdamkarotes bišu vaska uzmanīgi sildot sajauc, pievieno tējkaroti medus. Maisot pasilda vēl piecas minūtes un ļauj lēnām atdzist. Sviesta vietā var izmantot smiltsērkšķu eļļu vai cūku taukus.

Sejas ādas attīrīšanai

Siltu vasku klāj uz sejas ādas. Ļauj sastingt un nolupina. Pēc tam seju iesmērē ar barojošu krēmu. Šo līdzekli nedrīkst izmantot, ja uz sejas ir paplašināti asinsvadi.

Atvākojumi pret gremošanas problēmām

Košļājot atvākojumus, izdalās siekalas un uzlabo arī pārējās gremošanas sistēmas peristaltiku.

Bērniem dod atvākojumus profilaktiskos nolūkos – kā veselīgu košļājamās gumijas vai konfekšu alternatīvu.

Atvākojumi pret alerģiju

Vaskā, ar kuru bites aizvāko šūnas, esot viela, kas mazina alerģiju. Pagaidām to ķīmiskais sastāvs neesot noskaidrots. Bet tikmēr tautas medicīna iesaka košļāt atvākojumus vienu reizi dienā pirmdienās, trešdienās un piektdienās, lai mazinātu organisma alerģiskās reakcijas.

Pret siena drudzi iesaka atvākojumus košļāt piecas reizes dienā – acu asarošana beidzoties trīs minūšu laikā. Tomēr alerģiskiem cilvēkiem pirms šo metožu izmēģināšanas būtu ieteicams konsultēties ar alergologu.

Senā zobu pasta

Vaska košļāšana attīra muti, zobus un atsvaidzina elpu. Kādreiz to lietoja zobu birstes un zobu pastas vietā.

Vasks kā sorbents gremošanas sistēmai

Košļājot vasku vai atvākojumus, nav jābaidās to norīt. Tas ir ne tikai maigi antibakteriāls līdzeklis, bet arī ļoti labi šķīdina sevī ar žulti no aknām izdalītās taukos šķīstošas vielas, neļaujot tām otrreiz uzsūkties. Apēstais vasks cilvēka gremošanas sistēmā nešķeļas, neuzsūcas un tiek izvadīts ar izkārnījumiem. Toties vaskā gan uzsūcas daudzas kaitīgas vielas, kas parasti tiek pakļautas atkārtotai uzsūkšanai no zarnu trakta.

Atjaunojoša sejas maska

Sajauc ēdamkaroti vaska, ēdamkaroti sviesta un ēdamkaroti burkānu, gurķu vai kabaču sulas. Siltu smērē uz sejas. Pēc 20 minūtēm nomazgā. Lieliski ietekmē arī roku ādu.

Vaska sveces

Sveces var izgatavot dažādos veidos – mērcējot daktis vaskā, izlejot sveču formās vai tinot no šūnu plāksnēm.

Lejot sveces, vasku svarīgi nepārsildīt – tas nedrīkst būt par šķidru. Dziļa katla dibenā lej ūdeni – apmēram 1/3 no katla. Daktis piegriež no lina vai kokvilnas diega. Dakti mērcē vaskā, izvelk un ļauj sastingt. Iztaisno, ja tā saliekusies. Pēc tam mērcē vēl un atkal atļauj vaskam sastingt. Tā kārtu pa kārtai audzē sveci resnāku. Lai uzreiz varētu izveidot vairāk sveču, izmanto skaliņu, kam pārkar vairākas daktis uz abām pusēm. Tā, vienā reizē mērcējot sveces vaskā, var tapt četras, sešas vai vairāk sveces. Var izmantot vēl vienu skaliņu – kamēr vienas sveces mērcē vaskā, otras pa to laiku apsalst. Telpai sveču liešanas laikā jābūt vienmērīgi siltai. Gatavās sveces paviļā uz galda ar rokām un piegludina.

Tītās vaska sveces

Ļoti veselīga un attīstoša nodarbošanās bērniem – tā attīsta roku smalkās kustības un darbojas līdzīgi kā aromterapija, atvairot slimību izraisītājus.

Izmanto vaska šūnu plāksnes, ko var iegādāties biškopības veikalos. Daktij izmanto pietiekami biezu kokvilnas diegu. Nogriež atbilstoši iecerētās sveces lielumam vaska strēmeli. Piegriež dakti, kas ir nedaudz garāka par vaska strēmeles platumu. Dakti liek vienā strēmeles malā, un rūpīgi ar pirkstiem dakti iespiež vaskā.

Rūpīgi ar rokām, vienmērīgi piespiežot rullē dakti pa galdu, lai vaska plāksne vienmērīgi, kārtu pa kārtai, apņemtu sveces vidusdaļu.

Piespaida vaska plātnes maliņu pie sveces.

Dedzinot pirmo sveci, jāsmejas un jābūt labā noskaņojumā!

Neaizmirstiet pasmaržot vasku un mēģināt uzminēt, no kādiem ziediem vākts vasks!

Anda Leiškalne

Foto: Māris Puķītis

Atsevišķā rāmī:

Februāris – Sveču mēnesis, 2. februāris Sveču diena. Kristieši tic leģendai, jaunava Marija kopā ar savu četrdesmit dienas veco Jēzus bērniņu šajā dienā pirmoreiz apmeklējusi Jeruzalemes svētnīcu, un šajā dienā jāsvēta sveces, bet latviskās senās dievaziņas piekritēji ņem vērā versiju, ka tie ir seni pagānu svētki – ziemas Māra, kurā arī jālej sveces.

Gaišāk un svētīgāk deg vaska sveces, bet bērni, kas darina sveces no vaska plāksnēm, elpojot pēc vasaras ziediem un bitēm smaržojošo gaisu, mazāk slimo.

Šajā dienā lietās sveces deg gaiši un taupīgi, nedūmo. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai gaiši degtu, jāsmejas, vai grib, vai ne. Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, gaidāms jauks laiks.

Šajā laikā lietām svecēm piemīt īpašs spēks – tās var izmantot pirtīžās, lai atraisītos no mošķiem un nelabiem gariem, tās sargā no vētras, krusas, zibens un pērkona, kā arī mirēja dvēselei palīdz izgaismot ceļu pie Dieviņa.

Bitīt' bija čakla sieva,

Liela darba darītāja:

Pilnu stropu tā pienesa

Zelta vaska rituļiem.

Šūniem bite namu dara,

Vaskiem dara istabiņu;

Priežu virsa duraviņas,

Tās bij’ viegli virināt.

Gaiši dega uguntiņa,

Meitu mātes istabā,

Sešu zaru svece dega

Sudrabiņa lukturī.

Bitīt, Dieva kalponīte,

Dievam dara gaišumiņu,

Pati sēd ozolā,

Sveces deg baznīcā.

Visapkārt vasku sveces,

Vidū klāts liepas galds,

Dieviņš sveces dedzināja,

Laimīt’ galdu apklājusi.

Fotoparaksti:

01

Februārī darinātās sveces deg gaišāk.

02

Vaska sveci var sarullēt pats.

03

Šādu sveci satīt var pat bērns.

04

Neaizmirstiet izbaudīt vaska smaržu, atgādina Ivars Geiba, bioloģiskās saimniecības Kurmīši īpašnieks.

05

Ir svarīgi, ka bites var vākt medu ekoloģiskā vidē. Skats uz Kurmīšu bišu dravu pie Krāslavas un Daugavas lokiem.

06

Kurmīšu vaska cehā pārstrādā gan konvenciālo, gan bioloģisko saimniecību vasku. Bioloģiskais vasks (fonā) ir tumšāks.