Ložņu vārpata (Agropyron repens)

Vārpatas vitalitāte veselībai

Ložņu vārpatas (Agropyron repens) vitalitāti nolādējis ne viens vien dārzkopis un lauksaimnieks – šī daudzgadīgā nezāle ir grūti iznīcināma – pat neliels sakneņa posmiņš spēj veidot jaunu augu. Tomēr ne katrs zina, ka vārpatas ir vērtīgs ārstniecības augs un izmantojams arī pārtikā.

Tā lietota jau Senajā Romā un Grieķijā, bet mūsdienās iekļauta daudzu valstu farmakopejās. Ja gribat, lai arī par jums teiktu – nezāles neiznīkst, iemācieties lietot vārpatu ne tikai, lai ārstētos un atgūtu spēkus, bet arī kulinārijā.

Kā ievākt un sagatavot?

Pārsvarā izmanto vārpatas sakneņus, retāk – lakstus. Sakneņus ievāc agri pavasarī vai rudenī, lauku apstrādes laikā, vai arī izrok ar lāpstu. No sakneņiem atdala virszemes daļas, saknītes un mazgā aukstā ūdenī, kamēr tās baltas. Tad tos sagriež vienu centimetru garos gabalos, vītina saulē un pēc tam žāvē ēnainās nojumēs vai labi vēdināmās telpās. Var arī žāvēt cepeškrāsnī, uz radiatoriem vai kaltē 50 – 60 grādu temperatūrā. Pilnībā izkaltuši sakneņi neliecas, bet lūst.

No izkaltētiem vārpatu sakneņiem var pagatavot pulveri, tās samaļot ar blenderi vai virtuves kombainu. Ja vēlas smalkāku pulveri, sagrūž piestā vai maļ kafijas dzirnaviņās.

Ja vārpatu grib izmantot kā surogātkafiju, tās sakneņus nedaudz apgrauzdē. Savukārt, ja vēlas izmantot kā dārzeni, līdzīgi kā sviesta pupiņu pākstis, sparģeļus vai ziedkāpostus, sakneņus novāra sālsūdenī. Var pievienot zupām, sautējumiem.

Ko satur un kam palīdz?

Vārpatu sakneņi satur ēterisko eļļu, kuras galvenā sastāvdaļa ir agropirīns, polisaharīdus – inulīnu, pektīnu, triticīnu, manītu gļotvielas, saponīnus, organiskās skābes, to sāļus: beta karotīnu, C vitamīnu, kā arī kalciju, nātriju, dzelzi, aminoskābes. Vārpatās ir augsts silīcijskābes un to sāļu saturs.

Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka šis vielas spēj veicināt alumīnija izdalīšanos no organisma ar urīnu un tādējādi mazināt Alcheimera slimības attīstības risku. Šīs vielas arī stiprina matus, ādu nagus un kaulus. Uzskata, ka vārpatu silīcijskābe veicina audu reģenerāciju, nostiprina kapilāru sieniņas, mazina iekaisuma procesus.

Regulāra vārpatas lietošana pārtikā mazina holesterīna līmeni. Vārpata ir lielisks spēkus atjaunojošs, tonizējošs, barojošs, miegu uzlabojošs un apetīti normalizējošs līdzeklis.

Vārpatas lakstus ēd suņi un kaķi kā dabisku pretcērmju līdzekli.

Ložņu vārpatas preparātiem piemīt sedzošas, urīndzenošas un sviedrējošas īpašības. Tēju un uzlējumu lieto nieru, urīnceļu un žultsvadu iekaisumu ārstēšanai, pret iekšējām asiņošanām un kā vieglu caurejas līdzekli. Vārpata normalizē sāļu līdzsvaru organismā un mazina podagras, artrītu un osteohondrozes izpausmes. Pulverizētus vārpatu sakneņus var izmantot dražeju pagatavošanai par pamatmasu.

Tautas medicīnā vārpatas lieto vielmaiņas traucējumu novēršanai, elpošanas ceļu iekaisumu, žultsakmeņu, nierakmeņu, kuņģa un zarnu slimību furunkulu un karbunkulu ārstēšanai, klizmās pret hroniskiem zarnu aizcietējumiem, vannās ādas slimības ārstēšanai.

Receptes ārstēšanai

Uzlējums

Uzlējuma gatavošanai 4 tējkarotes sasmalcinātu drogu aplej ar vienu glāzi auksta ūdens un atstāj vēsā vietā 12 stundas. Tad izkāš un nokāsto drogu atkal aplej – šoreiz ar vienu glāzi karsta ūdens. Pēc 10 minūtēm nokāš, abus uzlējumus sajauc kopā un izlieto vienā dienā.

Aukstais uzlējums

15 gramu sasmalcinātu drogu pārlej ar divām glāzēm auksta ūdens un ļauj nostāvēties 12 stundas. Lieto pa divām ēdamkarotēm trīs reizes dienā.

Novārījums

Vienu ēdamkaroti kaltētu sakneņu aplej ar glāzi ūdens un vāra 10 minūtes, ļauj ievilkties četras stundas, lieto pa divām ēdamkarotēm trīs reizes dienā. Akūta un hroniska bronhīta gadījumā novārījumu dzer pa 2 – 3 glāzēm dienā trīs līdz četras nedēļas.

Pa vienai glāzei silta novārījuma trīs reizes dienā pirms ēšanas dzer urīnpūšļa iekaisuma gadījumos.

Novārījums mikroklizmām

Sagatavo novārījumu kā iepriekšējā receptē. Lieto katru dienu mikroklizmu veidā pa 50 mililitriem 10 – 15 reizes resnās zarnas saslimšanu, hronisku aizcietējumu un hemoroīdu gadījumā.

Stiprs novārījums

Četras karotes sasmalcinātu drogu pārlej ar glāzi ūdens, vāra 5 minūtes un izkāš. Lieto pa vienai glāzei 3 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas furunkulozes gadījumos. Ārstēšanas kurss – 3 – 4 nedēļas. Novārījumu gatavo vienai dienai.

Vārpatu vanna ar dadzi

Ņem pa 100 gramiem vārpatas sakneņu un tikpat lielā dadža sakņu, liek lielā emaljētā vai nerūsējošā tērauda katlā, pārlej ar pieciem litriem verdoša ūdens un vāra 10 minūtes. Pievieno vannas ūdenim. Pie ādas problēmām ieteicams tādu vannu baudīt vismaz reizi nedēļā. Procedūras ilgums – 30 minūtes, ūdens temperatūra – 36 – 37 grādi. Paralēli vannām ieteicams lietot pa glāzei novārījuma iekšķīgi – 3 – 4 reizes dienā pirms ēšanas.

Atklepošanas veicināšanai

Divas ēdamkarotes vārpatu sakneņu, viena tējkarote māllēpju ziedu, deviņvīru spēka un plūškoka lapu, pārlej ar verdošu ūdeni, vāra 10 minūtes, nokāš.

Vārpatu lakstu sula

Novārījuma vietā var izmantot vārpatu lakstu sulu. Tos nomazgā tekošā ūdenī, applaucē ar verdošu ūdeni, samaļ, atšķaida ar ūdeni attiecībās – 1:1, caur blīvu audumu nospiež un vāra 3 minūtes. Lieto pa 1 – 2 ēdamkarotēm trīs reizes dienā pirms ēšanas. Var uzglabāt ledusskapī ne ilgāk kā divas dienas. Ilgākai glabāšanai pagatavoto vārpatu sulu atšķaida ar degvīnu attiecībās – 1:1, uzglabā cieši aizvērtā traukā ledusskapī.

Tautas medicīnā iesaka dzert kursa veidā 3 – 4 mēnešus pa pusglāzei 3 – 4 reizes dienā plaušu karsoņa, bronhīta un augšējo elpošanas ceļu saslimšanu gadījumā.

20 reizes atšķaidītu sulu lieto klizmām aizcietējumu gadījumā.

Vārpatu sakneņu sula

No svaigiem, nomazgātiem vārpatu sakneņiem ar sulu spiedi izspiež sulu. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā. Palīdz organisma attīrīšanai, ādas izsitumu mazināšanai.

Vārpatas pienā

Tautas medicīna pret tuberkulozi un citām grūti ārstējamām vainām iesaka vārpatu novārījumu pienā. Ņem divas ēdamkarotes izkaltētu vai svaigu vārpatas sakneņu, pārlej ar karstu pienu un vāra 5 minūtes. Izkāš. Dzer siltu un svaigi sagatavotu visu porciju vienā reizē. Lieto trīs reizes dienā.

Pret osteohondrozi

30 gramu kaltētu vārpatu sakneņu vāra litrā ūdens tik ilgi, kamēr novārījusies puse. Lieto 3 reizes dienā pa 100 mililitriem.

Pret sāļiem locītavās un podagru

Svaigus vārpatu sakneņus kārtīgi nomazgājiet. Glāzi sakneņu termosā pārlejiet ar litru verdoša ūdens, ļaujiet ievilkties 12 stundas un dzeriet pa pusglāzei ar medu 3 – 5 reizes dienā.

Pret pinnēm

20 gramu kaltētu vārpatu sakneņu, 10 gramu trejkrāsu vijolīšu lakstu, 10 gramu nātru lapu un 10 gramu tīruma kosas sajauc. Ņem no šī maisījuma divas tējkarotes ar kaudzi, pārlej ar 250 gramiem verdoša ūdens, ļauj ievilkties 10 minūtes un nokāš. Dzer regulāri trīs reizes dienā pa vienai glāzei.

Pret kāju svīšanu

Vakarā kārtīgi nomazgā kājas siltā ūdenī ar ziepēm, pēc tam noskalo ar vēsu ūdeni. Rūpīgi noslauka. Ņem vārpatu lakstus un izloka starp pirkstiem, kā pinot grozu. Uzvelk tīras zeķes un dodas gulēt. No rīta vārpatu uzmet, kājas nomazgā un uzvelk tīras zeķes. Tā turpina katru vakaru vismaz nedēļu. Efektīvs tautas līdzeklis, kas mazina kāju svīšanu un smakošanu pat uz vairākiem gadiem. Var izmantot arī auzu, miežu un kviešu lakstus.

Receptes kulinārijai

Sakņu pulverītis

Ieteicams uzturā regulāri lietot vārpatas sakņu pulverīti, ko iegūst, samaļot vai sablendējot izkaltētus vārpatas sakneņus.

To var pievienot pankūku un maizes mīklai, zupām, mērcēm, sautējumiem un sacepumiem. Ēdiens būs gan veselīgs, gan ar citādu garšu.

Veselības plāceņi

Novārītas vārpatas saknes sablendē, pievieno raugu, pienu, olu, nedaudz miltu, sešas stundas raudzē, tad cep veselības plāceņus.

Vārpata kā dārzenis

Vārpatas saknes nomazgā, atlasa tikai baltās un sulīgās saknes, sagriež 3–4 cm garos gabaliņos, novāra sālsūdenī un ēd tāpat kā sviesta pupiņu pākstis vai ziedkāpostus.

Vārpatas salāti

120 gramu svaigu sakneņu kārtīgi nomazgā, noplaucē ar verdošu ūdeni un smalki sakapā vai sablendē. Pievieno 20 gramu sakapātu sīpolu, 30 gramu burkānu, 5 gramu skābeņu un 5 gramu diļļu. Aizdara ar augu eļļu vai majonēzi.

Vārpatas putra

Kaltētus un maltus vārpatu sakneņus sajauc vienādās attiecībās ar griķiem vai prosu, vai miežiem, pēc vēlēšanās, un vāra putru, ko var aizdarīt ar pienu vai sviestu pēc vēlēšanās.

Vārpatu biezenis

250 gramu vārpatu sakneņu rūpīgi nomazgā. Novāra sālsūdenī, kamēr mīkstas, nokāš; sablendē, pievieno piparus un smalki sakapātus sīpolus. Pasniedz ar krējumu vai sviestu.

Anda Leiškalne