Pabērzu smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides)

Ērkšķainie vitamīni

Viena no visvērtīgākajām ogām, kas vēlā rudenī iegūst ananasam līdzīgu aromātu, ir smiltsērkšķi.

Smiltsērkšķus vērts vākt ne tikai, lai pagatavotu gardas marmelādes, dzērienus vai uzņemtu vitamīnu un citu vērtīgu vielu koncentrātu. No tiem izgatavo vairāk nekā 200 pārtikas produktu un zāļu. Jaunībā dzirdēju nostāstu, ka sieviete, vismaz mēnesi rūpīgi katru dienu dzerot svaigu smiltsērkšķu sulu, brīnumaini izdziedējusies no vēža. Nostāsts paliek nostāsts, taču zinātniskie pētījumi par smiltsērkšķu sastāvu un dziednieciskajām īpašībām padara to visai ticamu.

Pegaza barība

Ārstniecībā smiltsērkšķi izmantoti kopš antīkiem laikiem, tie minēti jau sengrieķu traktātos. Latīniskais nosaukums Hippophae rhamnoides cēlies no vārda hippos – zirgs un phaos – spīdums. Uzskatīja, ka zirgi, kas baroti ar smiltsērkšķu lapām, kļuva miesās brangāki un ieguva sevišķi spīdīgu spalvu. Tas bija sevišķi svarīgi pirms zirgu sacīkstēm. Ganībās arī stādīja smiltsērkšķus. Leģendas vēstī, ka smiltsērkšķi bijuši mīļākā barība pegaziem.

Arī mūsdienās veterinārijā izmanto smiltsērkšķu zarus, lai paātrinātu vilnas augšanu aitām un padarītu to spīdīgāku, bet, smiltsērkšķus pievienojot mājputnu barībai, olu dzeltenumi kļūst spilgtāki un vērtīgāki.

Smiltsērkšķu lapas izmanto ādu miecēšanai un krāsošanai. Ar jaunajiem dzinumiem un lapām varēja krāsot ādas un audumus melnā krāsā, bet ar augļiem – dzeltenā krāsā.

Ievākšanas noslēpumi

Augļus var vākt, kamēr vēl tie ir stingri, bet jau ieguvuši krāsu augusta beigās un septembrī. Tomēr vislielākā vērtīgo vielu koncentrācija smiltsērkšķu ogās ir vēlā rudenī, ap pirmo salu. Tad tās kļūst mīkstas, aromātiskas un diezgan grūti nolasāmas no dzeloņainajiem stumbriem, ap kuriem tās uz saviem īsajiem kātiņiem ir burtiski kā aplipušas.

Smiltsērkšķus vāc no oktobra vidus līdz ziemas sākumam, nogriežot apmēram 30 centimetrus garus zarus ar visām ogām.

Noteikti izmantojiet cimdus un apģērbu, kas pasargā no asajiem ērkšķiem. Griežot zarus, apgrieziet smiltsērkšķa galotnītes un sānzarus tā, lai koks augtu vien jums ērti apkopjamā garumā un platumā.

Ja vien iespējams, šos zarus liek saldētavā. Kad odziņas sasalušas stingras, tās viegli var nokratīt no zara, tā vienu galu kārtīgi uzsitot pa galdu. Nokratītās ogas vai nu tūlīt pārstrādā, vai liek saldētavā. Sasalstot ogas zaudē savu sīvumu un kļūst gardākas

Ja zarus neliek saldētavā, ar šķērītēm var no tiem uzmanīgi nogriezt ogas. Šis paņēmiens gan ir daudz piņķerīgāks. Ir vēl viens veids, kā vākt smiltsērkšķus, taču to var izmantot, ja rudenī strauji iestājas liels aukstums – vismaz mīnus desmit grādu. Tad zem kokiem paklāj plēves un, dauzot pa koka stumbru, nokrata sasalušās ogas. Parasti šādā veidā ogas vāc naktī, vēlams, pilmēnesī. Latvijas maigais klimats gan negarantē tik strauju ziemas iestāšanos, un, gaidot piemērotu aukstumu, ogas jau būs zaudējušas daļu savas vērtības.

Vērtīgo vielu krātuve

Svaigas ogas sarur holīnu (B4 vitamīnu): 50 – 110 mg 100 gramos. Tā ir lecitīna un acetiholīna sastāvdaļa, kas īpaši nepieciešama lecitīna un tauku vielmaiņai aknās, kā arī nervu sistēmas darbībai. (Vairāk par lecitīnu un holīnu Tautas Veselības Avīzē bija rakstīts šīgada jūlija numurā.) Tomēr uzglabājot holīna saturs ātri krītas – jau pēc mēneša tas ir piecas reizes mazāks nekā sākotnēji.

Augļos ir līdz pat 8% eļļas, gan piesātinātās, gan nepiesātinātās, tajā skaitā neaizvietojamās taukskābes. Tā bagātīgi satur E vitamīnu (pat 330,4 mg/100 g), kā arī lielā koncentrācijā citus taukos šķīstošos vitamīnus, antioksidantus un bioloģiski aktīvas vielas.

Oranžo nokrāsu augļiem un eļļai piešķir karotinoīdi – karotīns, kriptoksantīns, zeaksantīns un fizaliēns, kas darbojas kā antioksidanti, bet karotīns – piedevām kā A vitamīna izejviela.

Augļos C vitamīna jeb askorbīnskābes koncentrācija ir piecas reizes lielāka nekā svaigā kivi un 30 reižu lielāka nekā apelsīnos – 450 mg uz 100 gramiem. Sula satur B1, B2 vitamīnus, B9 jeb folijskābi; cukurus, ābolskābi, vīnskābi, dzintarskābi, ursolskābi un miecvielas, ieskaitot kumarīnus ar pretvēža aktivitāti.

Smiltsērkšķu saknēs sastopams pat omulības un laimes hormons seratonīns.

Labie darbi

Smiltsērkšķiem piemīt brūces dziedējošas, polivitamīnu, pretiekaisuma, pret aterosklerozes, vēderu mīkstinošas un sāpes remdējošas īpašības.

Augļos un lapās atrodami kumarīni – tiem ir spazmolītiska iedarbība, un tie paaugstina organizma jutīgumu pret gaismu. Kumarīniem piemīt pretaudzēju, sāpes remdējošas, temperatūru un drudzi mazinošas, asinsspiedienu pazeminošas un žultsdzenošas īpašības. Smiltsērkšķu oksikumarīni novērš trombu veidošanos asinsvados.

Nozīmīga smiltsērkšķu sastāvdaļa ir ursolskābe. Tai ir spēcīga pretiekaisuma un brūces dziedējoša darbība.

Augļos sastopama dzintarskābe. Tā pazemina barbiturātu, antibiotiku, teratogēnu toksiskumu, mazina rentgena starojuma un oksidatīvā stresa nelabvēlīgo ietekmi. Dzintarskābi lieto izkaisītās sklerozes ārstēšanā, pret epilepsiju un sirds un smadzeņu asinsvadu aterosklerozi, dažādām aknu un centrālās nervu sistēmas kaitēm.

Smiltsērkšķu augļi uzlabo gremošanu, normalizē vielmaiņu, pasargā no trombu veidošanās, kavē patoloģisku audu augšanu, nostiprina matu saknes.

Smiltsērkšķu eļļu lieto ādas apdegumu gadījumos, ārstējot trofiskās čūlas, izgulējumus, kuņģa čūlas un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, hemoroīdu gadījumos.

No smiltsērkšķu lapām iegūst zāles, kam ir pretvīrusu aktivitāte un ko lieto gripas un citu akūtu vīrusu infekciju ārstēšanā un profilaksē.

Smiltsērkšķu eļļu lieto kosmētikā maskām tieši ādu dziedējošo īpašību dēļ. Tautas medicīnā augļu un zaru novārījumu lieto pret matu izkrišanu.

Kā sagatavot?

No augļiem iegūst sulu, bet no to izpiedpaliekām – eļļu. Sulu var lietot svaigu, kokteiļos, dzērienos, gatavot marmelādes, pievienot mērcēm. Savukārt no izspiedpaliekām estraģē smiltsērkšķu eļļu.

Eļļu mājas apstākļos var iegūt vairākos veidos. Var kaltēt smiltsērkšķu augļus, var kaltēt čužas, kas palikušas pēc sulas izspiešanas. Kaltē 60 grādos, bet ne gaismā, tad maļ kafijas dzirnaviņās. Jo smalkāk, jo pilnīgāk estraģēsies eļļa. Ar samalto masu piepilda stikla tauku, pārlej ar līdz 40 grādiem sasildītu kvalitatīvu eļļu (rapšu, olīvu, saulespuķu), tā, lai tā nedaudz pārklātu izkaltētās un samaltās čužas. Trauku tur 5 – 7 dienas tumšā vietā istabas temperatūrā, periodiski apmaisot. Pēc tam izspiež eļļu, to filtrē, liek tumšā vietā, kamēr tā kļūst dzidra. Uzmanīgi to nolej no nogulsnēm. Jo eļļa būs tīrāka, jo labāk uzglabāsies. Lej traukā, aizvāko un tur vēsā vietā ledusskapī. Šādi pagatavota eļļa satur ap 5 – 15 % smiltsērkšķu eļļas. Biezumiem var vēlreiz pārliet eļļu, tad iegūst vājākas koncentrācijas eļļu. Var iegūto eļļu uzsildīt un pārliet ar jaunu smiltsērkšķu porciju, iegūstot divreiz koncentrētāku eļļu.

Smiltsērkšķu eļļu lieto ārīgi apdegumu, izgulējumu, apsaldējumu, saplaisājušās ādas, izsitumu dziedēšanai. Tā sekmē dzīšanu un ir viegli anestezējoša. Eļļu var lietot iekšķīgi pirms ēšanas.

Tautas medicīnā smiltsērkšķu lapu novārījumu iesaka pret caureju. Savukārt maigs līdzeklis pret aizcietējumiem ir smiltsērkšķu sēklu novārījumu. To gatavo, 10 – 15 gramus sēklu aplejot ar glāzi ūdens un uz lēnas uguns vārot 10 minūtes.

Izturīgais divmājinieks

Smiltsērkšķa latviskais nosaukums vēsta, ka šis augs ir neizvēlīgs augsnes ziņā un augs pat smiltīs. Tam, līdzīgi kā tauriņziežiem, uz saknēm ir gumiņi ar slāpekli saistošām baktērijām. Smiltsērkšķiem ir plaša sakņu sistēma, tāpēc izmanto krauju un smiltāju nostiprināšanai.Tomēr šim gaismu mīlošajam augam patiks irdenas, ar fosforu un organiskām vielām bagātas augsnes, bet nīkuļos mitrās vietās. Smiltsērkšķis ir divmāju augs – uz vīrišķajiem augiem veidojas vīrišķie ziedi, uz sievišķajiem – sievišķie ziedi, no kuriem attīstās ogas.

Salcietīgs, iztur pat vairāk nekā 45 grādu salu.

Jaunie kociņi sāk ražot 3. – 4. gadā. Selekcionētas dažādas smiltsērkšķu sķirnes.

Anda Leiškalne