Dzērvenes (Oxycoccus palustris, Oxycoccus microcarpus un Vaccinium macrocarpon )

Rudens vitamīni – dzērvenes

Kad novembris sāk pārbaudīt mūsu spējas pretoties slimībām, palīgā nāk dzērvenes. Tas ir ne vien augs ar fantastiskām ārstnieciskām un profilaktiskām īpašībām, bet arī gardums, kas piestāv pat izmeklētam svētku galdam.

Latvijā pieejamas gan savvaļā augošās divas dzērveņu sugas (Oxycoccus palustris un Oxycoccus microcarpus), gan plantācijās kultivētās lielogu dzērvenes, kas pareizāk būtu dēvējamas par dižbrūklenēm (Vaccinium macrocarpon) un tapušas, sakrustojot pašmāju brūkleni ar Amerikas lielogu dzērveni. Tomēr pēc garšas un iedarbības šīs ogas ir līdzvērtīgas – atšķiras vien ogu izmēri un nelielas nianses.

Ja pārtulkotu dzērvenes latīnisko nosaukumu, tad to varētu saukt par purva skābo bumbiņu (no grieķu valodas palustris – purvs, oksi – skābs un kokkos – lodīte). Lai gan purvā šīs „lodītes” šķiet nobērtas pa sūnām, tomēr, rūpīgāk ieskatoties, redzami ložņājoši pārkoksnējušies stumbri, tātad dzērvenes aug krūmos. Vienā krūmā – vairāki simti ogu. Pavasarī aplūkojot maigi rozā ziediņus, tie atgādina dzērves galvu, tāpēc daudzās valodās dzērveņu nosaukums saistīts ar dzērvēm. Interesanti, kā dzērvenes var būt tik pārpilnas ar vērtīgām vielām, ja purvi, jo īpaši augstie jeb sūnu purvi ir barības vielām ļoti nabadzīgas augtenes. Izrādās, līdzīgi kā tauriņziežiem, dzērvenēm ir raksturīga mikoriza – to saknes sadarbojās ar baktērijām. Savukārt pret lielo apkārtējo mitrumu un iztvaikošanai caur lapām piemērota ūdens trūkumu dzērvenes sevi sargā ar vaskainām lapām.

Var lasīt pat pavasarī

Medicīnā izmanto dzērveņu ogas, retāk lapas. Tās ievāc rudenī – kamēr vēl zemi nav pārklājis sniegs. Dzērvenes var vākt arī līdz pat pavasarim – sals tās būs padarījis gardākas. Oktobrī un novembrī vāktās dzērvenes būs gatavākas, sulīgākas un tumšāk sarkanas. Pavasarī vāktajās būs mazāk vitamīnu.

Dzērvenes var uzglabāt līdz pat nākamajai ražai nepārstrādātas – vēsās telpās tās var glabāt sausā veidā, bet var arī glabāt, pārlietas ar novārītu atdzesētu ūdeni. Šis uzglabāšanas veids der arī apkurināmās telpās un dzīvoklī.

Ko satur?

Dzērvenes satur dažādas skābes, bet visvairāk tajās ir citronskābes (3%), tāpēc tās mēdz dēvēt arī par ziemeļu citroniem. Tās satur arī benzoskābi, hinīnskābi, hlorogēnskābi, ursolskābi, ābolskābi un nelielos daudzumos vēl citas skābes.

No ogļhidrātiem dzērvenes satur vienkāršos cukurus glikozi un fruktozi, nedaudz saharozes un polisaharīdus pektīnus.

Dzērvenes satur daudz vitamīnu – daudz C vitamīna (13,3 līdz pat 22 mg%), kā arī B grupas vitamīnus un K vitamīnu.

Dzērvenēs ir daudz kālija, salīdzinoši daudz dzelzs un daudz vērtīgu mikroelementu – mangāna, kobalta, hroma, cinka, vara, molibdēna un citu.

Dzērvenes satur betaīnu un dažādus bioflavonoīdus, kam ir antioksidantu un pretiekaisuma īpašības. Šajās ogās atrodamas miecvielas.

Kam lieto?

Benzoskābe ir ne tikai antibakteriāls līdzeklis, bet arī pastiprina antibiotiku, nitrofurānu un sulfanilamīdu preparātu iedarbību pie nieru bļodiņu, pūšļa un urīnceļu iekaisumu ārstēšanas. Aptiekās nopērkami dzērveņu preparāti urīnceļu ārstēšanai, taču tas pats efekts kopā ar izcilām kulinārām īpašībām piemīt ogām.

Vēl līdz 20. gadsimtam dzērvenes ir lietotas arī pret holeru, stafilokoku, streptokoku un zarnu nūjiņu.

Dzērvenes ir lielisks līdzeklis pret cingu, vitamīnu avots un noder organisma nostiprināšanai. Tām ir pretiekaisuma, urīndzenošas, pretmikrobu, pret sklerozes, asinsspiedienu mazinošas īpašības. Stiprina asinsvadus – labi noder infarktu un insulta profilaksei, vielmaiņas regulācijai. Dzērvenes iesaka saaukstēšanās gadījumos, pie drudža, pret angīnu, kakla sāpēm, elpošanas ceļu infekcijām, pie pazeminātas kuņģa skābes, nieru un urīnceļu infekcijām, profilaktiski pret nierakmeņu veidošanos, pret artrītu, ādas slimībām, pie caurejas un vemšanas un onkoloģisko slimību gadījumos kā papildinājumu terapijai. Ārīgi lieto pret gnīdām un utīm, pigmenta plankumu balināšanai, izgulējumu ārstēšanai.

Neiesaka lietot, ja ir gastrīti ar paaugstinātu kuņģa skābumu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlām, akūtu gremošanas sistēmas orgānu saslimšanu gadījumā. Neiesaka arī slimniekiem ar nieru mazspēju.

Receptes:

Dzēriens pret asinsspiedienu

Divas glāzes dzērveņu saspaida, pievieno 100 gramus cukura, glāzi ūdens, novāra. Šķaida ar ūdeni pēc garšas un dzer pie paaugstināta asinsspiediena.

Lapu-ogu tēja

Vienu ēdamkaroti dzērveņu lapu un 10 ogas pārlej termosā ar glāzi verdoša ūdens, ļauj nostāvēties 4 – 8 stundas, nokāš. Sadala trīs daļās un izlieto dienas laikā – palīdz pret paaugstinātu asinsspiedienu, aterosklerozi, gastrītu, kolītu un vielmaiņas traucējumiem.

Dzērveņu lapu tēja

Vienu ēdamkaroti dzērveņu lapu pārlej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes. Dzer ar medu.

Pret caureju

Ēdamkaroti dzērveņu lapu un ēdamkaroti ogu pārlej ar 2 glāzēm verdoša ūdens un vāra 10 minūtes uz lēnas uguns. Atdzesē nokāš. Lieto pa ½ glāzei 4 reizes dienā.

Kakla skalošanai

Ēdamkaroti dzērveņu sasmalcina, pārlej ar glāzi verdoša ūdens, uzvāra, atdzesē un izkāš. Lieto kakla skalošanai un brūču apmazgāšanai kā antiseptisku līdzekli.

Tēja mundrumam

Glāzē ber vienu ēdamkaroti ogu, pārber ar nedaudz cukura, saspaida. Pārlej ar karstu zaļās vai melnās tējas uzlējumu. Labi mazina nogurumu un paaugstina darbaspējas.

Dzērvenes ar medu

Glāzi dzērveņu sajauc ar glāzi medus. Lieto katru dienu pa karotei aknu veselības uzlabošanai un asinsspiediena mazināšanai.

Dzērveņu medus dzēriens

Vienādās daļās sajauc dzērveņu sulu un medu. Pēc vēlēšanās, atšķaidot ar ūdeni, lieto saaukstēšanās, klepus, bronhīta, angīnas un reimatisma gadījumā.

Dzērveņu kūre

Dzērveņu sulai pievieno medu pēc garšas. Lieto 3 nedēļas pēc šādas shēmas – pirmo nedēļu 3 reizes dienā pa pusglāzei sulas, otrajā nedēļā – 2 reizes dienā pa pusglāzei, bet trešajā nedēļā – vienu reizi dienā pa pusglāzei sulas. Šāda dzērveņu kūre stiprina veselību un tonizē pie iekaisīgām slimībām.

Dzērveņu- biešu sula

Sajauc biešu sulu ar dzērveņu sulu, šķaida ar ūdeni un pievieno medu pēc garšas. Labs līdzeklis pret asinsvadu spazmām un paaugstinātu asinsspiedienu.

Dzērveņu, kāļu, biešu un kartupeļu sula

Ņem pa 50 ml biešu, dzērveņu, kāļu un kartupeļu sulas, sajauc, un pēc garšas pievieno medu. Kārtīgi samaisa un vēsā tumšā vietā ļauj nostāvēties 5 – 18 diennaktis. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā.

Kartupeļu – dzērveņu sula

Sarīvē svaigus kartupeļus, nospiež sulu, ļauj nogulsnēties cietei. Šķidrumu uzmanīgi nolej, samaisa attiecībās 1:1 ar dzērveņu sulu un lieto pie asinsvadu spazmām un paaugstināta asinsspiediena.

Salāti ar dzērvenēm

Dažādus dārzeņu salātus var papildināt ar dzērvenēm vai dzērveņu sulu. Sevišķi veselīgi ir, ja biešu salātiem etiķa vietā pievieno dzērveņu sulu. Savukārt pat smalkiem salātiem dzērveņu ogas ne tikai uzlabos izskatu, bet arī padarīs tos veselīgākus un gardākus.

Veselības eliksīrs

Vienādās daļās ņem biešu sulu, dzērveņu sulu, medu un degvīnu. Kārtīgi sajauc un nostādina 3 dienas tumšā vēsā vietā, periodiski saskalinot. Lieto pa vienai ēdamkarote 3 – 4 reizes dienā stundu pirms ēšanas angīnas un rīkles iekaisumu gadījumos. Maisījumu glabā ledusskapī.

Maisījums imunitātei

Tev vajadzēs glāzi dzērveņu, glāzi rozīņu, glāzi valriekstu kodolu, glāzi medus, 500 gramu žāvētu aprikožu un vienu lielu citronu. Citronu sagriež un izņem sēkliņas (miziņu atstāj). Visu samaļ (sablendē vai caur gaļas maļamo mašīnu), samaisa, pievieno medu un samaisa. Maisījumu glabā ledusskapī. Lieto pa vienai ēdamkarotei no rīta un vakarā pieaugušajiem vai pa vienai deserta karotei no rīta un vakarā bērniem kā veselību un imunitāti stiprinošu profilaktisku līdzekli.

Jauktā tēja asinsspiedienam

1 ēdamkaroti dzērveņu ogu, 2 ēdamkarotes mežrozīšu paaugļu, 2 ēdamkarotes aroniju termosā pārlej ar litru verdoša ūdens, ļauj ievilkties vismaz pusstundu. Dzer pa glāzei visas dienas laikā pret paaugstinātu asinsspiedienu.

Ziede

Samaisa 20 mililitrus svaigi izspiestas dzērveņu sulas ar 40 gramiem lanolīna un 40 gramiem vazelīna. Ziedi glabā ledusskapī. Tai ir antiseptiska, pretiekaisumu un pretsāpju iedarbība, tā noņem niezi un žāvē mitrojošas vietas. Tautas medicīna iesaka pret pinnēm, arī izgulējumu ārstēšanai.

Sejas maska

Samaltu dzērveņu putriņu klāj uz sejas (izņemot ap acīm). Atstāj uz 15 minūtēm, nomazgā sākumā ar siltu, pēc tam ar aukstu ūdeni. Pēc tam ieziež ar barojošu krēmu.

Dzērveņu medus kvass ar rozīnēm

Tev vajadzēs kilogramu dzērveņu, 300 gramu medus, 15 gramu rauga un 15 – 20 rozīnes, 5 litrus ūdens.

Dzērvenes pārlasa un nomazgā, sastampā, un caur marli izspiež sulu. Biezumus pārlej ar ūdeni un vāra 10 minūtes uz lēnas uguns. Novārījumu izkāš, dzesē, un siltam pievieno medu, sulu, rozīnes un raugu. Kārtīgi izmaisa. Pārsedz ar drāniņu un liek siltā vietā diennakti norūgt. Nokāš, pilda pudelēs, aizkorķē un liek vēsā vietā. Pēc 2 – 3 dienām kvass ir gatavs lietošanai.

Dzērvenes pūdercukurā

Ogas apvārta sakultā olas baltumā un pēc tam pūdercukurā. Liek uz sieta vienā slānī un žāvē.

Anda Leiškalne