Pavasara
saulītes māllēpes
Viens no agrākajiem nektāraugiem, kas spēcina nupat
ziemu pārlaidušās bites un arī dziedē cilvēkus, ir māllēpe (Tussilago farfara L.) Kā rāda
latīniskais nosaukums, pamatā no klepus, bet šī auga iedarbība un lietojums ir
daudz plašāks un universālāks.
Par māllēpju ārstnieciskajām īpašībām zināja jau Senajā
Romā. Plaši savā praksē tās lietoja jau antīkie ārsti Dioskorīds, Plīnijs un
Hipokrāts.
Savu zinātnisko – latīnisko nosaukumu māllēpes tussilago guvušas no vārdiem tussis, is (klepus) un ago (projām dzenošā) un varētu burtiski
tikt tulkota kā klepu aizdzenošā. Savukārt sugas epitets farfara cēlies no vārda farris
– milti un farfara – miltus nesošā.
Tas savukārt saistās ar to, ka māllēpju lapu apakšpuses ir baltas, kā ar
miltiem nokaisītas. Tātad klepus dzinēja miltunesēja.
Ko
un kad vāc?
Medicīnā izmanto māllēpju ziedus un lapas. Ziedus
vāc ziedēšanas sākumā agri pavasarī, noplūcot ar apmēram puscentimetru garu
kātiņu, žāvē parastos apstākļos, sargājot no saules, vai kaltēs, nepārsniedzot
60 grādu temperatūru. Jau paziedējuši ziediņi pēc izžāvēšanas pārvēršas pūkās
un nav derīgi lietošanai. Tāpēc katru dienu vienā un tajā pašā vietā nolasa
visus ziedus, neļaujot tiem pārziedēt.
Lapas vāc vasaras sākumā – jūnijā, jūlijā, kad tās ir
pilnīgi izaugušas, nogriežot vai noplūcot ar apmēram 5 cm garu kātu. Žāvē
ēnainā vietā vai kaltēs, nepārsniedzot 60 grādus, regulāri apmaisot, lai tās
izžūtu vienmērīgi.
Drogu derīguma termiņš ir divi gadi.
Vācējiem jāuzmanās, lai nesajauktu māllēpju lapas ar
neīstajām tūsklapēm, jo abas ir stipri līdzīgas.
Ko
satur?
Drogas satur polisaharīdus – gļotvielas, saponīnus,
flavonoīdus, miecvielas, triterpēnu savienojumus, rūgtu glikozīdu tusalgīnu,
karotinoīdus.
Der atcerēties, ka māllēpes ziedu atklepojošais
efekts izpaužas ar bronhu tonusa pastiprināšanos, tāpēc tos nav ieteicams
lietot bronhiālās astmas gadījumā. Jāatceras, ka māllēpju preparātus nebūtu vēlams
lietot ilgāk kā sešas nedēļas gadā kopumā, grūtniecēm, mātēm-zīdītājām, par
diviem gadiem jaunākiem bērniem.
Vairākās valstīs, piemēram, Austrālijā, māllēpes
drogu vākšana un lietošana atļauta tikai pēc speciālistu norādījumiem, jo visa
auga sastāvā konstatēti toksiski pirolizidīna alkaloīdi – vielas, kas var
izraisīt gan akūtus, gan hroniskus aknu bojājumus un pat cirozi. Tomēr, lai
iedarbība būtu tik bīstama, augs būtu jālieto ārkārtīgi lielās devās. Tāpēc
Eiropas Savienībā nav aizliegta uztura bagātinātājos, tostarp ārstniecības augu
tējās.
Kā
iedarbojas?
Drogām piemīt atkrēpojošas, sedzošas, mīkstinošas
sviedrējošas, iekaisumu mazinošas un temperatūru pazeminošas īpašības. Māllēpes
mīkstina sausu, kairinošu klepu, remdē klepus lēkmes naktīs.
Izmanto bronhīta, dažreiz kuņģa un zarnu trakta
iekaisuma ārstēšanā, ēstgribas veicināšanā, mutes un rīkles skalošanai.
Tautas medicīnā māllēpes bieži ir sviedrēšanas un
krūšu tēju sastāvdaļa. Lapu novārījumu vai sulu lieto arī pie plaušu
tuberkulozes, bronhītiem, plaušu karsoņiem, epilepsijas, alerģijām, tūskas,
aizdusas, sirds, nieru un urīnpūšļa kaitēm.
Receptes:
Ziedu
uzlējums
2 ēdamkarotes ziedu pārlej ar glāzi verdoša ūdens un
ļauj 30 – 60 minūtes ievilkties. Dzer pa ēdamkarotei 6 – 8 reizes dienā.
Ziedu
uzlējums kakla skalošanai
20 gramus māllēpju ziedu pārlej ar litru verdoša
ūdens un atstāj uz stundu ievilkties. Nokāš un lieto pa pusglāzei trīs reizes
dienā pret klepu vai kuņģa slimībām. Var izmantot mutes dobuma un rīkles
skalošanai pie angīnas, faringīta un laringīta.
Ziedu
– lapu novārījums
Pie kuņģa un zarnu trakta, nieru un urīnpūšļa
saslimšanām pagatavo novārījumu. Vienu litru verdoša ūdens pārlej 20 – 30 g
ziedu un lapu drogu maisījumam. Vāra 7 minūtes, ļauj ievilkties stundu.
Lieto pa ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā. Novārījumu
var uzglabāt divas dienas.
Ziedu
spirta uzlējums
Svaigus (nekaltētus) ziedus attiecībā 1:1 ar degvīnu
vai spirtu nostādina 7 dienas tumšā vietā. Lieto līdz 30–40 pilieniem neilgi
pirms ēšanas.
Māllēpju
klepus sīrups
Lielisks līdzeklis pret bronhītu, salasa tikko
plaukstošu māllēpju ziedu gandrīz pilnu katlu. Pārlej tos ar ūdeni, lai tie
būtu pārsegti. Karsē gandrīz līdz vārīšanās brīdim, bet, vēl īsti neuzvārītu,
noceļ no uguns un uz diennakti noliek vēsumā. Tad nokāš un pievieno cukuru
attiecībās: kilogramu uz litru šķidruma, garšas uzlabošanai var pielikt arī
nedaudz citronskābes vai citrona sulu. Glabā ledusskapī un lieto klepus reizēs
pa 1 ēdamkarotei 6–8 reizes dienā.
Lapu
macerāts
Vienu ēdamkaroti sasmalcinātu lapu drogu aplej ar
400 mililitriem auksta ūdens, ļauj 8 stundas nostāvēties un dzer pa divām
ēdamkarotēm 3 reizes dienā.
Lapu
izvilkums
Vienai ēdamkarotei sasmalcinātu lapu pārlej vienu
glāzi (200 ml) verdoša ūdens. Ūdens peldē karsē 15 minūtes, ļauj istabas
temperatūrā atdzist un iestāvēties 45 minūtes. Izdzer dienas laikā 2 – 3
reizēs, 1 stundu pirms ēšanas.
Lapu
ūdens uzlējums
Četras tējkarotes kaltētu lapu pārlej ar glāzi
verdoša ūdens. Aplej un nostādina 30 min. Lieto pa ¼ glāzes 4 reizes dienā pie
klepus, akūta un hroniska bronhīta, aizsmakušas balss, kuņģa – zarnu trakta
saslimšanām.
Lapu
novārījums
Vienu ēdamkaroti sasmalcinātu drogu aplej ar glāzi
ūdens, uzvāra 20 minūtes ūdens peldē, ļauj 30 minūtes ievilkties istabas
temperatūrā, nokāš un lieto pa ½ – 1/3 glāzei 5 – 6 reizes dienā pēc ēšanas.
Noder kuņģa, zarnu un urīnizvadsistēmas ārstēšanā.
Bērniem pa tējkarotei novārījumu dod diatēzes
ārstēšanai.
Galvas
ādai
Gatavo koncentrētāku novārījumu – ņemot 2
ēdamkarotes drogu uz glāzi ūdens, mazgā galvu 2 – 3 reizes nedēļā, likvidē
blaugznas, novērš ādas niezi un stiprina matu saknes.
Matu skalošanai pret galvas niezi, matu izkrišanu,
blaugznām pagatavo ļoti stipru novārījumu. Var pagatavot novārījumu no māllēpēm
un nātrēm (attiecībā 1:1).
Māllēpju,
nātru un dadžu novārījums galvas ādai
Var gatavot novārījumu no māllēpju ziedu vai lapu,
nātru lapu un dadža sakņu maisījuma, kur drogas ņemtas vienādās daļās. 3
ēdamkarotes drogu maisījuma pārlej ar litru verdoša ūdens, uzvāra, turpina
vārīt 7 minūtes. Ļauj ievilkties. Izkāš. Skalo matus ar šo novārījumu divas
reizes nedēļā.
Novārījums
pret klepu un novārdzinātiem slimniekiem
Sajauc 40 g māllēpju ziedu vai lapu, 40 g ceļteku
lapu, 40 g altejas saknes, 20 g raudenes lakstu, 10 g piparmētras, 20 g pieneņu
saknes. Divas ēdamk. maisījuma aplej termosā ar 0,8 litriem verdoša ūdens, Ļauj ievilkties 10 stundas (nakti). Izlieto
diennakts laikā pa 100–150 ml vienā reizē.
Lapu
kompreses
Ārīgi lapas (kā kompreses no uzlējuma vai lapas
svaigā veidā) tautas medicīnā izmanto ādas un vēnu iekaisumu mazināšanai, čūlu,
augoņu un brūču ārstēšanai, arī pie mastīta un apdegumiem.
Svaigas lapas izmanto galvassāpju un galvas reiboņu
mazināšanai, pietinot ar spīdīgo vēso pusi pie pieres.
Pie vēnu iekaisumiem liek veselas vai sasmalcinātas
lapas ar vēso pusi pret kāju, turpretī pret varžacīm liek pūkaino pusi pret
pirkstu.
Kaltētu lapu pulverim piemīt antiseptiska iedarbība,
aizkavē zeltainā stafilokoka augšanu.
Lapu
pulvera dūmi
Sausas sasmalcinātas māllēpju lapas ber karstā sausā
pannā un ieelpo dūmus, kas no tā paceļas. Šo procedūru tautas medicīna iesaka
pie smacējoša klepus, aizdusas, lai mazinātu zobu sāpes.
Māllēpju
sula
Māllēpju sulu var spiest no ziediem, ziedkātiem un
lapām. Māllēpju sulu liek uz nedzīstošām brūcēm, skalo kaklu, bet, ja ir iesnas,
– pilina degunā pa 2–3 pilieniem.
Sulai lapas rūpīgi nomazgā, uz mirkli iegremdē
verdošā ūdenī, tad samaļ, un no iegūtās masas izspiež sulu. Gatavai sulai
pievieno tikpat daudz vārīta ūdens (attiecība 1:1) un 1 – 2 minūtes pavāra.
Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas 7 – 10 dienas.
Pret iesnām pilina katrā nāsī pa 2 – 3 pilieniem.
Var izmantot gan vārītu, gan svaigu lapu sulu.
Svaigu lapu sulu ar medu dzer pret tuberkulozi un kā
žultsdzenošu līdzekli.
Vanna
notievēšanai
Ņem 200 gramu māllēpju un kliņģerīšu ziedu, pārlej
ar trijiem litriem verdoša ūdens. Vāra 15 minūtes. Ļauj ievilkties. Izkāš un
pievieno vannas ūdenim. Izsildās vannā vismaz 30 minūtes. Pēc šīs vannas vismaz
stunda jāpaguļ un jāatpūšas.
Anda LeiškalneLasi vairāk arī Pubmed: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24955560
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru