Parastā māllēpe (Tussilago farfara L.)

Pavasara saulītes māllēpes

Viens no agrākajiem nektāraugiem, kas spēcina nupat ziemu pārlaidušās bites un arī dziedē cilvēkus, ir māllēpe (Tussilago farfara L.) Kā rāda latīniskais nosaukums, pamatā no klepus, bet šī auga iedarbība un lietojums ir daudz plašāks un universālāks.

Par māllēpju ārstnieciskajām īpašībām zināja jau Senajā Romā. Plaši savā praksē tās lietoja jau antīkie ārsti Dioskorīds, Plīnijs un Hipokrāts.

Savu zinātnisko – latīnisko nosaukumu māllēpes tussilago guvušas no vārdiem tussis, is (klepus) un ago (projām dzenošā) un varētu burtiski tikt tulkota kā klepu aizdzenošā. Savukārt sugas epitets farfara cēlies no vārda farris – milti un farfara – miltus nesošā. Tas savukārt saistās ar to, ka māllēpju lapu apakšpuses ir baltas, kā ar miltiem nokaisītas. Tātad klepus dzinēja miltunesēja.

Ko un kad vāc?

Medicīnā izmanto māllēpju ziedus un lapas. Ziedus vāc ziedēšanas sākumā agri pavasarī, noplūcot ar apmēram puscentimetru garu kātiņu, žāvē parastos apstākļos, sargājot no saules, vai kaltēs, nepārsniedzot 60 grādu temperatūru. Jau paziedējuši ziediņi pēc izžāvēšanas pārvēršas pūkās un nav derīgi lietošanai. Tāpēc katru dienu vienā un tajā pašā vietā nolasa visus ziedus, neļaujot tiem pārziedēt.

Lapas vāc vasaras sākumā – jūnijā, jūlijā, kad tās ir pilnīgi izaugušas, nogriežot vai noplūcot ar apmēram 5 cm garu kātu. Žāvē ēnainā vietā vai kaltēs, nepārsniedzot 60 grādus, regulāri apmaisot, lai tās izžūtu vienmērīgi.

Drogu derīguma termiņš ir divi gadi.

Vācējiem jāuzmanās, lai nesajauktu māllēpju lapas ar neīstajām tūsklapēm, jo abas ir stipri līdzīgas.

Ko satur?

Drogas satur polisaharīdus – gļotvielas, saponīnus, flavonoīdus, miecvielas, triterpēnu savienojumus, rūgtu glikozīdu tusalgīnu, karotinoīdus.

Der atcerēties, ka māllēpes ziedu atklepojošais efekts izpaužas ar bronhu tonusa pastiprināšanos, tāpēc tos nav ieteicams lietot bronhiālās astmas gadījumā. Jāatceras, ka māllēpju preparātus nebūtu vēlams lietot ilgāk kā sešas nedēļas gadā kopumā, grūtniecēm, mātēm-zīdītājām, par diviem gadiem jaunākiem bērniem.

Vairākās valstīs, piemēram, Austrālijā, māllēpes drogu vākšana un lietošana atļauta tikai pēc speciālistu norādījumiem, jo visa auga sastāvā konstatēti toksiski pirolizidīna alkaloīdi – vielas, kas var izraisīt gan akūtus, gan hroniskus aknu bojājumus un pat cirozi. Tomēr, lai iedarbība būtu tik bīstama, augs būtu jālieto ārkārtīgi lielās devās. Tāpēc Eiropas Savienībā nav aizliegta uztura bagātinātājos, tostarp ārstniecības augu tējās.

Kā iedarbojas?

Drogām piemīt atkrēpojošas, sedzošas, mīkstinošas sviedrējošas, iekaisumu mazinošas un temperatūru pazeminošas īpašības. Māllēpes mīkstina sausu, kairinošu klepu, remdē klepus lēkmes naktīs.

Izmanto bronhīta, dažreiz kuņģa un zarnu trakta iekaisuma ārstēšanā, ēstgribas veicināšanā, mutes un rīkles skalošanai.

Tautas medicīnā māllēpes bieži ir sviedrēšanas un krūšu tēju sastāvdaļa. Lapu novārījumu vai sulu lieto arī pie plaušu tuberkulozes, bronhītiem, plaušu karsoņiem, epilepsijas, alerģijām, tūskas, aizdusas, sirds, nieru un urīnpūšļa kaitēm.

Receptes:

Ziedu uzlējums

2 ēdamkarotes ziedu pārlej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj 30 – 60 minūtes ievilkties. Dzer pa ēdamkarotei 6 – 8 reizes dienā.

Ziedu uzlējums kakla skalošanai

20 gramus māllēpju ziedu pārlej ar litru verdoša ūdens un atstāj uz stundu ievilkties. Nokāš un lieto pa pusglāzei trīs reizes dienā pret klepu vai kuņģa slimībām. Var izmantot mutes dobuma un rīkles skalošanai pie angīnas, faringīta un laringīta.

Ziedu – lapu novārījums

Pie kuņģa un zarnu trakta, nieru un urīnpūšļa saslimšanām pagatavo novārījumu. Vienu litru verdoša ūdens pārlej 20 – 30 g ziedu un lapu drogu maisījumam. Vāra 7 minūtes, ļauj ievilkties stundu.

Lieto pa ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā. Novārījumu var uzglabāt divas dienas.

Ziedu spirta uzlējums

Svaigus (nekaltētus) ziedus attiecībā 1:1 ar degvīnu vai spirtu nostādina 7 dienas tumšā vietā. Lieto līdz 30–40 pilieniem neilgi pirms ēšanas.

Māllēpju klepus sīrups

Lielisks līdzeklis pret bronhītu, salasa tikko plaukstošu māllēpju ziedu gandrīz pilnu katlu. Pārlej tos ar ūdeni, lai tie būtu pārsegti. Karsē gandrīz līdz vārīšanās brīdim, bet, vēl īsti neuzvārītu, noceļ no uguns un uz diennakti noliek vēsumā. Tad nokāš un pievieno cukuru attiecībās: kilogramu uz litru šķidruma, garšas uzlabošanai var pielikt arī nedaudz citronskābes vai citrona sulu. Glabā ledusskapī un lieto klepus reizēs pa 1 ēdamkarotei 6–8 reizes dienā.

Lapu macerāts

Vienu ēdamkaroti sasmalcinātu lapu drogu aplej ar 400 mililitriem auksta ūdens, ļauj 8 stundas nostāvēties un dzer pa divām ēdamkarotēm 3 reizes dienā.

Lapu izvilkums

Vienai ēdamkarotei sasmalcinātu lapu pārlej vienu glāzi (200 ml) verdoša ūdens. Ūdens peldē karsē 15 minūtes, ļauj istabas temperatūrā atdzist un iestāvēties 45 minūtes. Izdzer dienas laikā 2 – 3 reizēs, 1 stundu pirms ēšanas.

Lapu ūdens uzlējums

Četras tējkarotes kaltētu lapu pārlej ar glāzi verdoša ūdens. Aplej un nostādina 30 min. Lieto pa ¼ glāzes 4 reizes dienā pie klepus, akūta un hroniska bronhīta, aizsmakušas balss, kuņģa – zarnu trakta saslimšanām.

Lapu novārījums

Vienu ēdamkaroti sasmalcinātu drogu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra 20 minūtes ūdens peldē, ļauj 30 minūtes ievilkties istabas temperatūrā, nokāš un lieto pa ½ – 1/3 glāzei 5 – 6 reizes dienā pēc ēšanas. Noder kuņģa, zarnu un urīnizvadsistēmas ārstēšanā.

Bērniem pa tējkarotei novārījumu dod diatēzes ārstēšanai.

Galvas ādai

Gatavo koncentrētāku novārījumu – ņemot 2 ēdamkarotes drogu uz glāzi ūdens, mazgā galvu 2 – 3 reizes nedēļā, likvidē blaugznas, novērš ādas niezi un stiprina matu saknes.

Matu skalošanai pret galvas niezi, matu izkrišanu, blaugznām pagatavo ļoti stipru novārījumu. Var pagatavot novārījumu no māllēpēm un nātrēm (attiecībā 1:1).

Māllēpju, nātru un dadžu novārījums galvas ādai

Var gatavot novārījumu no māllēpju ziedu vai lapu, nātru lapu un dadža sakņu maisījuma, kur drogas ņemtas vienādās daļās. 3 ēdamkarotes drogu maisījuma pārlej ar litru verdoša ūdens, uzvāra, turpina vārīt 7 minūtes. Ļauj ievilkties. Izkāš. Skalo matus ar šo novārījumu divas reizes nedēļā.

Novārījums pret klepu un novārdzinātiem slimniekiem

Sajauc 40 g māllēpju ziedu vai lapu, 40 g ceļteku lapu, 40 g altejas saknes, 20 g raudenes lakstu, 10 g piparmētras, 20 g pieneņu saknes. Divas ēdamk. maisījuma aplej termosā ar 0,8 litriem verdoša ūdens,  Ļauj ievilkties 10 stundas (nakti). Izlieto diennakts laikā pa 100–150 ml vienā reizē.

Lapu kompreses

Ārīgi lapas (kā kompreses no uzlējuma vai lapas svaigā veidā) tautas medicīnā izmanto ādas un vēnu iekaisumu mazināšanai, čūlu, augoņu un brūču ārstēšanai, arī pie mastīta un apdegumiem.

Svaigas lapas izmanto galvassāpju un galvas reiboņu mazināšanai, pietinot ar spīdīgo vēso pusi pie pieres.

Pie vēnu iekaisumiem liek veselas vai sasmalcinātas lapas ar vēso pusi pret kāju, turpretī pret varžacīm liek pūkaino pusi pret pirkstu.

Kaltētu lapu pulverim piemīt antiseptiska iedarbība, aizkavē zeltainā stafilokoka augšanu.

Lapu pulvera dūmi

Sausas sasmalcinātas māllēpju lapas ber karstā sausā pannā un ieelpo dūmus, kas no tā paceļas. Šo procedūru tautas medicīna iesaka pie smacējoša klepus, aizdusas, lai mazinātu zobu sāpes.

Māllēpju sula

Māllēpju sulu var spiest no ziediem, ziedkātiem un lapām. Māllēpju sulu liek uz nedzīstošām brūcēm, skalo kaklu, bet, ja ir iesnas, – pilina degunā pa 2–3 pilieniem.

Sulai lapas rūpīgi nomazgā, uz mirkli iegremdē verdošā ūdenī, tad samaļ, un no iegūtās masas izspiež sulu. Gatavai sulai pievieno tikpat daudz vārīta ūdens (attiecība 1:1) un 1 – 2 minūtes pavāra. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pēc ēšanas 7 – 10 dienas.

Pret iesnām pilina katrā nāsī pa 2 – 3 pilieniem. Var izmantot gan vārītu, gan svaigu lapu sulu.

Svaigu lapu sulu izmanto kompresēs uz čūlām, vēnu iekaisumiem, augoņiem un galvassāpju mazināšanai.

Svaigu lapu sulu ar medu dzer pret tuberkulozi un kā žultsdzenošu līdzekli.

Vanna notievēšanai

Ņem 200 gramu māllēpju un kliņģerīšu ziedu, pārlej ar trijiem litriem verdoša ūdens. Vāra 15 minūtes. Ļauj ievilkties. Izkāš un pievieno vannas ūdenim. Izsildās vannā vismaz 30 minūtes. Pēc šīs vannas vismaz stunda jāpaguļ un jāatpūšas.

Anda Leiškalne
Lasi vairāk arī Pubmed: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24955560