Leģendārais persiešu ārsts un zinātnieks Ibn Sina jeb Avicenna kāpostus (Brassicae oleraceae)uzskatīja par zālēm no 1001 slimības, britu jūrasbraucējs Džeimss Kuks bija pateicīgs kāpostiem par savu jūrnieku veselības uzturēšanu ilgajos ceļojumos, un arī mūslaiku ārsti atzīst kāpostu dziedinošo spēku.
Senās zāles
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka kāpostus cilvēki izmantoja jau akmens un bronzas laikmetā. Senie ēģiptieši kāpostus audzēja jau 6. gadsimtā pirms mūsu ēras. No viņiem kāpostu audzēšanu pārņēma senie romieši un grieķi. Sengrieķu filozofs un matemātiķis Pitagors 5. gadsimtā pirms mūsu ēras uzskatīja, ka kāposts uztur mundrumu un prieku, mierīgu garastāvokli. Viņš augstu vērtēja kāpostu dziednieciskās īpašības un nodarbojās ar šī dārzeņa selekciju. Sengrieķu karavadonis Maķedonijas Aleksandrs pirms kaujām savus kareivjus obligātā kārtā barojis ar kāpostiem. Senie grieķi uzskatīja kāpostu kā labu līdzekli pret alkohola reibumu.
Senajā Romā pēc krāšņiem mielastiem patrīciešiem pasniedza kāpostus kā izsmalcinātu desertu. Tā laika romiešu rakstnieks Marks Porcijs Katons uzskatīja kāpostus par ārstnieciskiem un veselību stiprinošiem, un tieši kāpostu ēšanas pēc romieši gadu simtiem varējuši iztikt bez zālēm. Romieši ticēja, ka kāposti palīdz pret galvassāpēm, podagru, ārstē kurlumu, palīdz pret bezmiegu un kuņģa zarnu trakta traucējumiem, arī saindēšanos ar sēnēm.
Britu slavenais kapteinis Džeimss Kuks, 18. gadsimtā dodoties trīs gadu ceļojumā, veda sev līdzi 60 mucas ar skābētiem kāpostiem un uzskatīja, ka skābēti kāposti izdzen no organisma slimības un ir līdzeklis, kas glābis viņa jūrnieku dzīvības.
Kopš antīkajiem laikiem kāposti mainījušies un ir izkoptas dažādas šīs šķirnes varietātes: galviņkāposti, ziedkāposti, virziņkāposti, rožkāposti, brokoļi, kolrābji, Savojas kāposti, romiešu brokoļi. 2011. gadā pasaulē novākts gandrīz 69 miljoni tonnu dažādu kāpostu.
Ko
satur kāposti
Kāposts ir labs diētisks produkts – rada sātu, bet
100 gramu kāposta satur tikai 24 kilokalorijas. To ieteicams lietot podagras
slimniekiem, žultsakmeņu, aterosklerozes un aptaukošanās gadījumos, arī sirds
un nieru slimību gadījumā.
Šie dārzeņi satur ne
tikai dažādus vitamīnus, 16 aminoskābes, minerālvielas: kāliju, magniju,
fosforu, dzelzi un citas. Kāpostos ir vērtīgas šķiedrvielas, atrodama dabiskā antibiotika
lizocīms, tartronskābe un metilsulfonija hlorīds jeb tā sauktais U vitamīns.U faktors
Tomēr zinātniskajā medicīnā kāposti parādījušies pēc pretčūlas faktora jeb U vitamīna (no ulcus – kuņģa čūla) atklāšanas. Šai vielai – S-metilmetionīnam jeb, kā to dēvē farmācijā, – metilsulfonija hlorīdam, sauktam arī par U vitamīnu, piemīt izteikta citoprotektīva (jeb šūnas aizsargājoša) iedarbība uz kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādu. Šī viela palīdz pie gastrītiem (kuņģa iekaisumiem), kolītiem, enterītiem un enterokolītiem (zarnu iekaisumiem). Tā sekmē čūlu un erozijas bojātas gļotādas dzīšanu. S-metilmetionīns jeb faktors U visvairāk uzkrājas pie kacena. Kāposti gan nav vienīgie, kas satur U vitamīnu – to var atrast arī selerijās, lucernā, olu dzeltenumos un nepasterizētā pienā.
C vitamīns un askorbigēns
Kāpostiem piemīt spēja ilgstoši saglabāt augstu C vitamīna daudzumu – tā koncentrācija nemainīga kāpostgalviņās var saglabāties pat 7 – 8 mēnešus. Ar šādu C vitamīna saglabāšanas spēju var lepoties vēl tikai citrusaugļi. Izrādās, C vitamīns kāpostos ir ne tikai tīrā veidā, bet arī kā šīs vielas priekštecis askorbigēns, kuram šķeļoties papildinās askorbīnskābes rezerves. Askorbigēna kāpostos ir 50 reižu vairāk nekā kartupeļos, lai gan pašas askorbīnskābes kāpostos ir vien 1,5 līdz 2 reižu vairāk nekā kartupeļos. Galviņkāpostu satur vidēji 30 mg C vitamīna uz 100 g.
Skābētie kāposti, ja tos pareizi sagatavo un glabā, arī var kalpot par labu C vitamīna avotu. Tajos 8 mēnešu laikā var saglabāties 70 – 90 % sākotnējās C vitamīna koncentrācijas. Kāpostu C vitamīns paaugstina imunitāti, darbojas kā antioksidants, palīdz cīņā ar stresa radītajām sekām, stiprina asinsvadus, kavē ļaundabīgo audzēju attīstību, spēlē svarīgu lomu organisma atindēšanas procesos.
Šķiedrvielas
Kāpostu šķiedrvielas uzlabo gremošanas sistēmas motoriku, tāpēc labvēlīgi darbojas aizcietējumu un hemoroīdu gadījumos. Kāpostu šķiedrvielas no ķermeņa izvada holesterīnu, smagos metālus un citus ar žulti no aknām izvadītus sārņus, jo traucē to atkārtotu uzsūkšanos zarnās. Tādējādi kāposti mazina aterosklerozi.
Tartronskābe, lizocīms un pienskābe
Tartronskābe, ko satur termiski neapstrādāti kāposti, normalizē taukvielu vielmaiņu un kavē organisma novecošanas procesus. Tartronskābe kavē cukuru pārvēršanos taukos.
Kāposti satur arī dabisko antibiotiku lizocīmu.
Skābēti kāposti satur pienskābi. Tā tīra zarnas un kavē pūšanas baktēriju vairošanos.
Kam lieto
Kāpostu preparātiem piemīt pretčūlu, baktericīdas, vieglas žults dzenošas īpašības.
Kāpostu sula ir arī vērtīgs kosmētisks līdzeklis. Tai ir atjaunojošs efekts, un tāpēc to izmanto gan sejas skalošanai, gan dažādu sejas masku pagatavošanai.
Tautas medicīnā svaigu kāpostu sulu kopš seniem laikiem lietoja strutojošu brūču un čūlu ārstēšanā, pie pazemināta kuņģa skābuma, arī gastrītu un aknu slimību gadījumā. Senāk uzskatīja, ka bērni, kuri ēd vārītus kāpostus, agrāk sāk staigāt.
Kam jāuzmanās
Ar kāpostu ēšanu jāuzmanās cilvēkiem, kuriem ir vārgs kuņģis un gremošanas sistēma galvenokārt šķiedrvielu dēļ. Gadījumos, kad cilvēkam ir akūts enterokolīts (caureja), kā arī pie paaugstinātas kuņģa zarnu trakta peristaltikas un tieksmes uz spazmām, kāpostus lietot pārtikā neiesaka, jo tie var vēl vairāk pastiprināt peristaltiku, spazmas un izsaukt sāpes. Tos neiesaka lietot arī pēc ķirurģiskām operācijām krūšu vai vēdera dobumā.
Skābētus kāpostus un to sulu neiesaka gastrītu gadījumā arī paaugstinātas kuņģa skābes gadījumā. Lielā sāls satura dēļ neiesaka arī nieru slimniekiem, hipertoniķiem.
Kāposti un onkoloģija
Tautas medicīnā kāpostus iesaka arī kā palīglīdzekli onkoloģisku slimību gadījumā. Tie gan palīdzot tikai tad, ja slimnieks ievēro visu, ko ieteicis ārsts – gan ārstēšanas, gan diētas un dzīvesveida ziņā. Jautājiet ārstam, vai varat papildināt savu ārstēšanas plānu ar kāpostiem, un pārrunājiet, kas jūsu gadījumā ir piemērotākais risinājums! Uzmanību – kāposti nevar aizvietot mūsdienu onkoloģijas ārstēšanas iespējas, bet daudzos gadījumos var sekmēt izārstēšanos.
Tomēr no tautas gudrību pūra nākušajam ieteikumam biežāk ēst kāpostus, lai samazinātu risku saslimt ar vēzi, diez vai kāds ārsts varēs iebilst.
Receptes:
Kāpostu lapas izmanto apdegumu, sasitumu, augstas temperatūras gadījumos.
Pienā kopā ar klijām vārītas kāpostu lapas lieto pret mitrojošu ekzēmu.
Kāpostu sakņu uzlējums
Ar puslitru verdoša ūdens termosā pārlej 1 ēdamkaroti sasmalcinātas kāposta saknes. Tur 8 – 10 stundas. Izkāš. Lieto pa ¼ glāzei 3 – 4 reizes 15 minūtes pirms ēšanas. Tautas medicīnā ieteikts kā līdzeklis pret audzējiem. Efektīvs tikai kopā ar ārstu rekomendēto terapiju.
Liela kāposta sakni kārtīgi nomazgā, sasmalcina, izžāvē, saberž pulverī. Trīs ēdamkarotes šī pulvera aplej ar puslitru sausā sarkanvīna, notur tumšā vēsā vietā divas nedēļas, periodiski saskalinot. Lieto pa 30 ml no rītiem un vakaros. 10 dienas lieto, 10 dienas – pārtraukums. Kurss ilgstošs. Tautas medicīnā iesaka pret dažādām onkoloģiskām vainām. Efektīvs tikai kopā ar ārstu ieteikto terapiju.
Kacena eļļa
No svaiga kāposta izgriež kacenu, smalki sasmalcina, aplej ar svaigu augu eļļu. Divas ēdamkarotes sasmalcinātu akantu baltdadžu lapu aplej ar pusotru glāzi verdoša ūdens, trauku sasedz vai tur termosā 30 minūtes. Nokāš, nolej šķidrumu no kacena, nospiež. Sajauc, dzer tukšā dūšā no rīta vienā paņēmienā. Tautas medicīna iesaka dažādām onkoloģiskām saslimšanām. Efektīvs tikai kopā ar ārstu ieteikto terapiju.
Svaigu kāpostu sula
Kuņģa čūlām, gastrītiem, holescītiem, pankreatītiem, 12 pirkstu zarnas iekaisumu gadījumos. Pie šīm saslimšanām dzer pa glāzei svaigas siltas kāpostu sulas 40 minūtes pirms ēšanas 3 – 4 reizes dienā. Kurss vienu mēnesi.
Svaiga kāpostu sula ir labs atkrēpojošs un pretklepus līdzeklis, mīkstina klepu. Iesaka bronhīta gadījumā. Lieto pa vienai tējkarotei sulas vairākas reizes dienā.
Skābētu kāpostu sulu lieto kā cukuru pazeminošu līdzekli diabēta gadījumā un pret ekzēmu. Sulu atšķaida attiecībās 1:1 un pa 1/3 glāzei pirms ēšanas 40 – 40 minūtes 3 – 4 reizes dienā.
Dažas karotes skābu kāpostu sulas palīdz meteorisma (gāzes vēderā) un aizcietējumu ārstēšanā. Sens līdzeklis pret paģirām.
Anda Leiškalne
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru