Pie zālziņa Jāņa Ulmja ciemojoties

Zāļziņa Ulmja noslēpumi

Cik svarīgi ir pazīt augus un kā no tiem vislabāk paņemt dziedinošo spēku, Tautas Veselības Avīzei stāsta veselības augu kolekcionārs Jānis Ulmis.

Nu jau otro gadu pie Lādes pagasta Avotiņiem Limbažu pusē iekopts plašs veselības augu kolekcijas dārzs jeb Veselības augu brīvdabas funkcionālā ekspozīcija, uz kuru daudzi augi pārceļojuši kopā ar saimieku no iepriekšējās vietas – Vidrižu pagasta Sautlāčiem.

Dziedinošais hobijs

Šis dārzs ir populārs, apmeklētāji brauc no visas Latvijas un pat no ārzemēm gan ar automašīnām, gan autobusiem, bet tā saimnieks sevi dēvē par zāļzini. „Nevaru taču uzdoties par fitoterapeitu, jo neesmu mediķis,” viņš skaidro. Ulmis nav arī farmaceits, bet gan vēsturnieks un vada Limbažu muzeju. Augu kolekcija ir lielā aizraušanās, kuru viņš uztver ar vislielāko nopietnību. Izlasījis par šo tēmu milzum daudz grāmatu, padziļināti pētījis pasaules fitoterapijas vēsturi un ar vēsturnieka pieeju spēj interesanti stāstīt par augiem.  

Farmakokinētika, bioķīmija un fizioloģija gan nav viņa stiprākā puse, taču vairumam apmeklētāju daudz saprotamāka ir utilitārā, tautas medicīnai tuvākā pieeja – šis augs ir pret aknu kaitēm, šis pret sāpošām locītavām, šis sieviešu kaitēm un tamlīdzīgi. Tieši šādi, reaģējot uz apmeklētāju interesi, ir radies dārza ceļvedis. Pie katra auga ir ne vien latviskais un latīniskais nosaukums, bet arī skaitļi, kas norāda, kādām vainām šo augu iesaka lietot. Dārza apmeklētājiem Ulmis izsniedz lapu ar šo skaitļu atšifrējumiem, un katrs var staigāt pa dārzu, iepazīstot augus kaut vai stundām. Speciālisti galvenokārt pēta augu latīniskos nosaukumus, nespeciālistiem interesantāk uzzināt par auga pielietojumu.

Daudzveidība, kas pārsteidz

Augu kolekcija ir fantastiska, ar mīlestību un rūpīgumu – pēc labākās sirdsapziņas kopta. Te netrūkst ne Latvijas savvaļas augu, ne tādu, kas dārzos audzējami, ne no visas plašās pasaules vesto. Meža zemenes, no mežmalas pārceļojušas dobē, aprušinātas aug jo kuplas, un arī pelašķu audze blakus daudzo pļavas zāļu konkurencei izaugusi teju metru augsta. Ir augi, kas redzēti Vidusjūras reģionā, un par to augšanu Latvijā esmu pārsteigta. Par olīvkoku Jānis Ulmis atzīstas – ziemā tas pārceļo uz iekštelpām, bet mūkuzālīte, mūkupipari, svētais Vitekss jeb vitekss agnus-castus, no kura jau kopš neatminamiem laikiem gatavoti ne vien pinumi, bet arī lieliskas zāles, Latvijas klimatā no krūma pārtapis par daudzgadīgu lakstaugu, kas katru gadu dzen jaunas atvases ziemā izsalušo pērno zaru vietā.  Siltumnīcā mazajiem apmeklētājiem sevišķi patīk kautrīgā mimoza, kas spēj reaģēt uz pieskārienu, sakļaujot savas lapas. Tobago un daudz kur tropu joslā ar šo augu pilnas ceļmalas, līdzīgi kā mums ar balto āboliņu, taču Latvijai tas ir retums.

Noteikumi te ir vienkārši – var staigāt dārzā, pētīt un iepazīt augus, taču ir divi noteikumi – neko nedrīkst plūkt un, pasarg Dievs, bāzt mutē, kā arī lēkāt pāri dobēm.

Dobes pēdas dobēs traucē gan augiem, gan ravētājiem. Savukārt niķis iepazīt dārza augus ar nogaršošanu, kas tik ļoti tīk vecākām kundzēm, var izrādīties liktenīgs. „Visi augi ir indīgi, un visi var būt zāles atkarībā no devas,”  antīko dakteru teicienu pārfrāzē Ulmis. Joki mazi – šī dārza dobēs atrodami arī visi Latvijas indīgākie augi. Saldenais, pēc burkāniem garšojošais velnarutks var izrādīties kādam pēdējā maltīte.

„Vai tiešām arī šie ir veselības augi?” jautāju zāļzinim. Jā, dažos gadījumos ļoti nelielas koncentrācijas spirta izvilkumā pa pilieniem pēc noteiktas shēmas lietojami.

Neapjaustā bagātība

„Nekas cilvēkam nav tik vērtīgs kā veselība, ja tās nav – nebūs ne naudas, ne ģimenes, ne karjeras, ne mīlestības,” atgādina Ulmis.

„Dievs un daba cilvēkam ir devuši visu nepieciešamo, lai mēs būtu veseli, mundri un dzīvespriecīgi, lai nezinātu, ko nozīmē slimot. Jau Bībelē teikts un zinātnisko pētījumi apstiprinājuši, ka Dievs cilvēka ģenētisko potenciālu noteicis 120 – 140 gadu garumā. Mūsu veselība ir mūsu pašu rokās. Mūsdienās, kad daudzu slimību cēloņi meklējami vienveidīgā un jau pārāk apstrādātā un rafinētā pārtikā, daudzveidīgā veselības augu buķete spēj paveikt brīnumus,” savu veselības atgūšanu skaidro Jānis. Ar augu kolekcionēšanu viņš sācis darboties pirms apmēram 15 gadiem, kad aptiekas tabletes rijis saujām, bet veselība kļuvusi aizvien švakāka un švakāka. Tad sācis dakterēties ar augiem.

Latvija ir lieliska zeme, kur var atrast milzu bagātību – augus, kas spēj sniegt labsajūtu un veselību, ir pārliecināts Ulmis. Ja vēl dzīvo laukos, tad tas neko nemaksā iziet pļavā vai mežā un saplūkt sev veselīgai maltītei vērtīgus augus.

Protams, ne jau visus un pēc kārtas. Mūsdienu anekdotēs sievas vīrus vairs nevis ar sēnītēm indē, bet zaļajiem kokteilīšiem. Patiešām, nepazīstot augus, var gadīties saplūkt sauju indīgo.

Lielākais šķērslis, lai no dabas paņemtu visu veselībai nepieciešamo, lauku sievām ir atrunas, ka viņas nepazīst augus, neskaitāmas reizes ir dzirdējis Ulmis. „Lai brauc pie manis, staigā pa dārzu un mācās. Mans mērķis ir, lai cilvēki iepazītu augus un paši spētu uzturēt savu veselību,” skaidro augu kolekcionārs. „Esmu priecīgs, ja kāda ģimene ir apņēmības pilna iet šo ceļu. Tādos gadījumos piedāvāju arī augu stādus viņu jaunās veselības augu kolekcijas veidošanai.”

Organisms izvēlas pats

Ar ceļvedi rokās apskatu teju 400 sugu un variāciju plašo kolekciju, bet saimnieks jau plūc dažādas zālītes. Ir uzklāts galds, sagatavots mikseris un viss nepieciešamais zaļā kokteiļa pagatavošanai. Krietna riekšava dažādu augu jau gaida. „Jo vairāk augu vienā salikumā, jo mazākas iespējas kaitēt organismam. Atliek tikai piedāvāt, un organisms pats izvēlēsies vajadzīgo,” skaidro zāļzinis. „Tagad eksāmens, cik labi ir apgūti augi.” Blendera kausā pa vienam viņš liek augus, pārjautājot to nosaukumus. Pārbaude izturēta godam, un par katru augu arī saņemts īss skaidrojums. Daudzveidībai vēl kokteilim zāļzinis pievieno avokado, ekoloģiskas linsēklas, dažādus riekstus, ķiploka daiviņu, banānu, papriku, gurķi, ābolu ar visām sēkliņām, banānu, vīnogas un no saldētavas izņemtas smiltsērkšķu ogas. Visu pārlej ar bērzu sulām un ieslēdz superātro blenderi.

   Šis kokteilis ir jābauda lēnām, kā zāļzinis saka: „ Pievieno amilāzi!” Ja ēdiens, šajā gadījumā kokteilis, ir pietiekami ilgi uzturējies mutē, savu darbu jau sākuši siekalu fermenti – steigā norītam ēdienam siekalu amilāzes nepadarītie darbi jāveic aizkuņģa dziedzerim, un tā tiek izjaukts dabas noteiktais līdzsvars. Tad jau arī līdz slimībām vairs nav tālu – skaidro Ulmis.

Ne tikai tējas

Jēdziens fitoterapija cilvēkiem  visbiežāk asociējas ar zāļu tējām, taču tā varētu būt tikai ceturtā daļa no pareizās atbildes. Verdošā ūdenī daļa augā ieslēptās vērtības iet bojā.

„Pirmā, visvērtīgākā izvēle ir svaigi vāktu veselības augu kokteilis, otrajā vietā – žāvētu veselības augu pulveri un trešajā – uzlējumi un tējas, kurās uz drogām lej apmēram 40 grādus karstu ūdeni,”  skaidro saimnieks.

Vēl viens no antīkās pasaules nācis princips – izmantot ļoti daudzveidīgus veselības augu maisījumus. Sengrieķu ārsts Hipokrāts izmantoja augu maisījumus, kuros bija ap 70 sastāvdaļu, Jānis Ulmis izmanto apmēram 20 – 25 dažādu augu vienā maisījumā.

Tieši daudzveidīgais sastāvs ļauj organismam sniegt trūkstošo, lai tas pats sevi spētu dziedēt, un arī nokļūdīties ir grūtāk – katrs augs ir ļoti nelielā koncentrācijā.

Zāļzinis skaidro, ka pavasarī, vasarā un rudenī vislabākā izvēle ir svaigu augu kokteiļi, bet ziemai viņš iesaka savāktos augus sasaldēt.

Otra iespēja – gatavot augu pulverus. Tur gan vajadzīga liela rūpība, pareizajās dienās un laikos augus vācot, apstrādājot tos uz žāvējot. „Ja vāc auga virszemes daļas, tad to dara jaunā vai augošā mēnesī, ja vāc pazemes daļas, tad dilstošā vai tukšā mēnesī,” skaidro Ulmis.

Ir svarīgi ne tikai augus pareizi sasmalcināt un strauji, bet arī pareizā temperatūrā žāvēt – tā, lai augs nepagūst, cenšoties izdzīvot, iztērēt savas vērtīgākās vielas. Katra auga žāvēšanai ir savi knifiņi – daudzus Ulmis žāvē kaltē uz sietiem, citus – speciālā žāvētavā, katram ievērojot savu temperatūras režīmu.

Pēc tam viņš drogas samaļ smalkā pulverī un veido veselības augu maisījumus. Arī tos veidojot, viņš ievēro daudzveidības principu – katrā ap 20 – 25 sastāvdaļu. Piemēram, 10 gramu maltu nātru, 10 gramu sarkanā āboliņa ziedu un tā no ļoti dažādām drogām. Viņš iesaka katru rītu brokastu vietā pa pustējkarotei līdz tējkarotei šo augu maisījuma, kam uzdzerams ūdens. Šādi varot iztikt bez brokastīm – ēst griboties vien ap pulksten diviem, atzīst zāļzinis.

Ulmim izveidotas dažādas programmas, kurās ir atšķirīgi augu salikumi. Jau gadiem tās labprāt lieto gan ģimene, radi un draugi, un viņu veselība par to ir pateicīga.

„Brauciet ciemos, ņemiet līdzi draugus, radus, kolēģus! Pēc iespējas vairāk cilvēkiem es gribu palīdzēt iepazīt Latvijas augus un būt veseliem, neatstājot naudu aptiekā,” aicina zāļzinis.

Faktu rāmī:

Šādas augu lietošanas pamatā ir tautas medicīnas pieeja – novērst simptomus, bez dziļākas izpratnes par iemesliem, kas tos raisījuši. Vienādiem simptomiem var būt visdažādākie iemesli, kas tos izraisa, un tādējādi atšķirsies arī vielas, kas tos spēj novērst.

Tautas medicīnas tradīcijās balstīts arī augu daudzums, ko liek vienā maisījumā. Austrumu tautas medicīnā ir uzskats, ka bez dažiem desmitiem augu vienā maisījumā vispār nav ko sākt. Tas galvenokārt saistās ar empīrisko pieeju, nevis zinātniskajiem pētījumiem. Ir skaidrojumi, ka šajā maisījumā viena auga aktīvās vielas ārstē, bet pārējie paaugstina imunitāti, nodrošina ar vitamīniem, mikroelementiem un citām organisma derīgām vielām.

Mūsdienu zinātniskā pieeja tomēr neiesaka vienlaikus lietot tik dažādu drogu maisījumu viena iemesla dēļ – ir iespējamas dažādas nevēlamas mijiedarbības starp dažādām augu aktīvajām vielām un dažkārt arī zālēm, kuras cilvēks lieto. Gan asinszāle, gan greipfrūtu sula ir populārākie piemēri. Šo augu vielas gan var bīstami pastiprināt dažu zāļu efektu, gan samazināt.

Savukārt farmācijā zāļu ražošanā izmanto augu standartizētos ekstraktus, kuros ir precīzi reglamentēts aktīvās vielas daudzums un tāpat arī nevēlamo balastvielu daudzums. Ar šādām zālēm var precīzi izvēlēties lielāko devu, kas ir visefektīvākā un nekaitē. Savukārt, precīzi izskaitļojot balstvielu ietekmi uz organismu, ir zinātniski noteikts, cik garš var būt ārstēšanās kurss, lai ķermenī neuzkrātos jau bīstami daudz lieko balstvielu.

Farmaceiti zina, ka pat visprecīzāk audzētajā, vāktajā un sagatavotajā drogā nekad nevar paredzēt, cik tajā būs aktīvo vielu, – tas atkarīgs no ļoti daudz faktoriem, piemēram, laikapstākļiem.

Protams, visa plašā vielu buķete – gan derīgās, gan kaitīgās, būs atrodamas svaigos augos. Cik vērtīgo vielu saglabāsies drogā, tas atkarīgs arī no žāvēšanas – katrai drogai ir sava temperatūra, kurā tā jāžāvē.

Anda Leiškalne

Foto: Anda Leiškalne