Ceļtekas - lielā ceļteka(Plantago major), šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata) un vidējā ceļteka (Plantago media).psiliums jeb smiltāja ceļteka (Plantago arenaria, sinonīmi – Plantago psyllium, Plantago indica vai Plantago ramosa).

Maigā un neizmīdāmā

Ceļmalīte, ceļmallapa, ceļteka. Šķietami neizmīdāma uz takām un ceļu malās. Sens ārstniecības augs, kurš jau citā ampluā pēdējos gados kļūst pieprasīts diētiskā uztura veikalos. Bet kopš agras bērnības ir zināms – ceļtekas lapa ir pirmās zāles nobrāztiem ceļgaliem.

Ģints nosaukums Plantago veidojies no latīņu vārdiem planta – pēda un kustināt, jo pie zemes pieplakušas lapas atgādina pēdas. Senajā Grieķijā ceļtekas sauca arnoglossa – aitas mēle, jo saskatīja līdzību ar tām.

Ceļteka, ceļmallapa – daudzās valodās šī auga nosaukums ir saistīts ar to, ka augs sastopams ceļu malās un uz takām. Šī iemīļotā augšanas vieta ceļtekām saistās gan ar lapu, gan sēklu īpatnībām. Proti, lokveidīgās lapu dzīslas ir ļoti elastīgas un izturīgas, kas nesalūst, ja pa augu mīdās. Šo elastīgumu un izturīgumu var labi redzēt, noplūcot ceļtekas lapu – lauzuma vietā dzīslas paliek kā tievas spirālītes.

Savukārt sēklas piemērojušās izplatībai ar pēdām. Tās apvalki satur tādu kā līmi, kas cieši pielīp pēdām un aizceļo ļoti tālu.

Ceļtekām piemīt izteiktas brūces dziedējošas īpašības. Pēc senas leģendas, ļaudis par šīm dziedējošām spējām uzzinājuši no čūskām.

Reiz divas čūskas izlīdušas uz ceļas un sildījušās saulē. Pēkšņi uz ceļa izgriezās pajūgs. Viena čūska paguva aizbēgt, bet otrai pārbrauca pāri ratu ritenis. Cilvēki redzēja, kā veselā čūska atgriežas ar ceļtekas lapu, ar kuru izdziedēja savainoto čūsku. Kopš tiem laikiem cilvēki esot sākuši arī paši ārstēties ar ceļtekām.

Kopš antīkajiem laikiem

Auga ārstnieciskās īpašības zināja gan Senās Grieķijas, gan Senās Romas ārsti. Romiešu zinātnieka Plīnija vecākā (23. – 79.) darbos minētas 24 slimības, kuras ārstē ceļtekas. Senās Grieķijas ārsti ar ceļtekām ārstēja vairogdziedzera strumu jeb kāksli, iesakot šajos gadījumos nēsāt krelles, kas savērtas no šī auga saknēm. Tāpat zināms, ka viņi izmantoja sēklas dizentērijas ārstēšanai. Ceļtekas ārstniecībā lietoja gan sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrāts (460. gadu p.m.ē.– ap 370. gadu p.m.ē.) gan sengrieķu ārsts, ķirurgs un filozofs Galēns (129. - 199./217.)

Persiešu zinātnieks Avicenna (980. – 1037.) lietoja ceļteku lapas kā brūces dziedējošu un asinis atjaunojošu līdzekli. Viņš rakstīja, ka sula nomierina sāpes ausīs, bet mutes skalošana mazina zobu sāpes, savukārt šī auga lapas ir savelkošām īpašībām. Tās aptur asiņošanu, bet žāvētas dziedē gan svaigas, gan vecas čūlas. Pret čūlām nav nekā labāka. „Vārot lēcu virumu, ja biešu vietā tam pievieno ceļteku lapas, tāds ēdiens mazina tūskas.”

Arī Senajā Ēģiptē lietoja ceļtekas. Ir saglabājušies papirusi ar receptēm, kurās minēts šis augs. Jau divpadsmitajā gadsimtā pirms mūsu ēras ceļtekas vāca Ķīnā.

Viduslaikos ceļtekas izmantoja plaušu, kuņģa, dažādu audzēju, ausu un acu ārstēšanai, kā pretdrudža līdzekli un dažādu asiņošanu apturēšanai.

15. gadsimtā armēņu izcelsmes sultāna galma ārsts, ķirurgs un okulists Amirdovlats Amasiaci rakstīja, ka ceļtekas palīdz pret visu veidu audzējiem, ārstē vēža izčūlojumus un palīdz pret nātreni. Ir ziņas, ka viduslaikos ceļtekas izmantoja arī skaistumkopšanā.

„Trīs tās saknes ņem, saberz un kopā ar tām samaisi ar trijām kiafām (sengrieķu trauks – 0,045 l) vīna un ūdens vienādās daļās. Tas jādzer drudža slimniekam,” tā ieteikts traktātā De virtutibus herbarum – viduslaiku medicīniskā traktātā, kas uzrakstīts latīniski dzejas formā.

Viens augs spēj saražot 60 000 000 sēklu. To ārējais slānis ir gļotains, samircis tas cieši pielīp apavu zolēm, dzīvnieku ķepām, pakaviem un izplatās lielos attālumos. Šādi izplatījās arī Amerikā – visur, kur parādījās baltie cilvēki, uz ceļiem un takām sāka augt ceļtekas.  Tāpēc ieguva nosaukumu – baltā cilvēka pēdas.

Šobrīd ceļtekas sastopamas teju visā pasaulē no tālajiem ziemeļiem līdz pat Antarktīdas salam, kur to ar savām pleznām izplata pingvīni. Interesanti, ka ceļteku lapas uzkrāj mazāk toksisko vielu nekā citi pie autotrasēm augoši augi.

Dažādās ceļtekas

Ceļteku ģintī visā pasaulē ir vairāk nekā 200 sugu. Latvijā aug trīs biežāk sastopamās ceļteku ģints sugas – lielā ceļteka (Plantago major), šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata) un vidējā ceļteka (Plantago media).

Ļoti reta (iekļauta Sarkanās grāmatas 1. kategorijā) ir Jūrmalas ceļteka (Plantago maritima)

Pamatā ārstniecībā izmanto lielo ceļteku, bet līdzīga iedarbība ir citām šīs ģints sugām. Var izmantot šaurlapu ceļtekas lakstus.

Kā adventīvs ievazāts augs Latvijā retumis sastopama smiltāja ceļteka (Plantago arenaria, sinonīmi – Plantago psyllium, Plantago indica vai Plantago ramosa).

Psiliums

Smilts ceļtekas sēklas, arī maltā veidā, iespējams iegādāties kā diētisku pārtikas piedevu. Tas ir viengadīgs augs, kuru galvenokārt audzē Indijā, arī vairākās Eiropas Savienības valstīs. Uz etiķetes auga nosaukums mēdz būt norādīts kā vienkārši par Psyllium. Šīs sēklas satur daudz gļotvielu (hemicelulozi, arabinoksilānu) – pat 25% no sēklu masas. Vēl vairāk tā ir sēklapvalkos – klijās – to izmanto par šķīstošo recinātāju. Samaisīts ar ūdeni, tas veido caurspīdīgu gelu. Tas spēj piesaistīt 10 un vairāk reižu ūdens, nekā pats sver.

Komerciāli izšķir melno (arī franču vai spāņu) psiliumu, kas ir smiltāju ceļtekas sēklas. Savukārt sēklas, kas iegūtas no Plantago ovata, tirdzniecības apritē ir zināmas kā baltais vai blondais psiliums, Indijas ceļteka, arī Isabgol (vai ispaghol Pakistānā). Šī suga izplatīta Indijā, Pakistānā, Irānā. Centrālā rūpnieciskā ražošana atrodas Indijā, Gudžarātas štatā.

Psiliums, ko izmantojam pārtikā, ir tās pašas ceļtekas sēklas miziņa jeb klijas. To pārdod arī samaltu.

Pateicoties īpašībai uzsūkt ļoti lielu daudzumu ūdens, psiliums lieliski satur kopā mīklu un padara porainu, gaisīgu ēdiena struktūru. Praktiski psiliums aizvieto lipekli (glutēnu), un tas ir ļoti būtiski, jo visi citi populārākie zema ogļhidrātu satura milti (kokosriekstu, mandeļu, sezama) nesatur glutēnu, tāpēc bez psiliuma konditorejas izstrādājums sanāk diezgan sauss un irdens. Zviedrijā psiliums esot ļoti populārs, to varot iegādāties gandrīz jebkurā lielveikalā. To iesaka pievienot arī parastu konditorejas izstrādājumu mīklā struktūras uzlabošanai un šķiedrvielu satura palielināšanai.

Psiliuma vērtība ir pārbaudīta dažādos zinātniskos pētījumos: tas normalizē gremošanu, palīdz gan aizcietējumu, gan caurejas gadījumā, samazina holesterīna līmeni un normalizē cukura līmeni asinīs ar diabētu sirgstošajiem. Turklāt psiliums var būt noderīgs vairākos iekaisīgo zarnu un gremošanas sistēmas slimību gadījumos, piemēram, pie zarnu kairinājuma sindroma, čūlainā kolīta, kā arī tas palīdz pazemināt arteriālo asinsspiedienu. Protams, psiliums nav zāles, pats par sevi tas nevar izārstēt cukura diabētu vai hipertoniju, taču sniegt savu artavu veselības uzlabošanā – pilnīgi noteikti.

Ja pievienojat psiliumu mīklai, ļaujiet tai nostāvēties 5–10 minūtes, lai absorbētu mitrumu un varētu novērtēt mīklas konsistenci. Ja tā ir pārāk bieza, pievienojiet vairāk šķidruma.

Ko un kad ievāc?

No lielās ceļtekas drogai vāc lapas un sēklas. No šaurlapu ceļtekas vāc lakstus – lapas kopā ar ziednešiem.

Lapas ar apmēram piecus centimetrus garu kātiņu vāc sausā laikā auga ziedēšanas fāzē, lakstus vāc auga ziedēšanas fāzē sausā laikā nopļaujot vai nogriežot. Sēklas vāc vasaras beigās vai rudenī, kad ziedvārpa kļuvusi brūna. Visas drogas žāvē parastos apstākļos vai kaltēs, nepārsniedzot 50 grādu temperatūru.

Ķīmiskais sastāvs

Ceļtekas lapas satur gļotvielas – polisaharīdus hemicelulozi, arabinoksilānu, glikozīdus aukubīnu un katapolu, flavonoīdus, miecvielas, askorbīnskābi, K vitamīnu, minerālvielas.

Sēklās satur daudz gļotvielu, arī eļļu, olbaltumvielas, aminoskābes, un steroīdu grupas saponīnus.

Iedarbība

Lapām un lakstiem piemīt atkrēpošanu veicinoša, pretiekaisumu, sviedrējoša, pretsāpju, savelkoša, asinsreci veicinoša, spazmolītiska, gremošanu veicinoša, audu reģenerāciju stimulējoša, antibakteriāla un brūču dziedējoša darbība. Sēklām – vēdera izeju mīkstinoša, holesterīnu mazinoša un ovulāciju veicinoša.

Sēklas un klijas izmanto kā papildlīdzekli dietoterapijā cukura diabēta slimniekiem. Maigās gļotvielas novēršot holesterīna un citu taukvielu atkārtotu uzsūkšanos no zarnām, normalizē holesterīna līmeni, mazina aterosklerozi.

Svaigas lapas izmanto kā aplikācijas uz brūcēm, augoņiem, iegriezumiem un čūlām. Šim nolūkam izmanto gan saberztu lapu putriņu, gan liek kopā ar kādu siltu materiālu kā siltās kompreses.

Kaltētas lapas izmērcē un arī liek uz ādas traumu vietās kā kompreses.

Receptes:

Ceļteku lakstu un lapu uzlējums

Vienu ēdamkaroti sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj divas stundas ievilkties, nokāš. Dzer pa vienai ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā kā klepu mīkstinošu un atkrēpojošu līdzekli klepus, bronhīta, garā klepus, bronhiālās astmas gadījumos. Lieto pie gastrīta ar pazeminātu skābes daudzumu kuņģa sulā, aterosklerozes un paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Uzlējums pret asiņošanu

Ņem vienādās daļās ielās nātres un ceļtekas lapas. Aplej termosā ar verdošu ūdeni, uz glāzi ūdens rēķinot 20 gramus drogu. Dzer pa vienai ēdamkarotei trīs vai četras reizes dienā. Var izmantot skalošanai un tamponiem. Iesaka pret deguna, dzemdes un hemoroīdu asiņošanu.

Spirta uzlējums

20 gramus sasmalcinātu kaltētu lapu pārlej ar 200 mililitriem degvīna, ļauj ievilkties trīs nedēļas tumšā vietā, periodiski sakratot. Nokāš. Lieto pa 30 pilieniem trīs reizes dienā.

Kompreses, apliekamie

Izmanto acu iekaisumu gadījumos kā bakteriostatisku un brūces dziedējošu līdzekli, pie radzenes brūcēm, mutes, rīkles un aizdegunes iekaisumu gadījumos, sasitumu, grieztu brūču, hronisku čūlu, furunkulu, strutojošu brūču, neirodermītu, piņņu, apdegumu rozes gadījumā.

Vienu ēdamkaroti sasmalcinātu lapu pārlej ar glāzi verdoša ūdens, vāra piecas minūtes, termosā notur 30 minūtes. Nokāš. Šajā šķidrumā samērcētas kompreses liek pie slimajām vietām.

Mutes un kakla skalošanai

Mandeļu iekaisuma, angīnas, zobu sāpju un citu iekaisīgu procesu gadījumos. Četras sasmalcinātas lapas pārlej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes, nokāš. Skalo kaklu ar siltu novārījumu katru stundu.

Ceļteku sula

Svaigas ceļteku lapas rūpīgi nomazgā, maļ vai nu caur gaļasmašīnu, vai sīki sablendē. Caur četrkārtīgi salocītu marli izspiež sulu. Labs līdzeklis pret bronhītu, ieilgušu klepu, organisma spēcināšanai, attīrīšanai un vielmaiņas uzlabošanai.

Sula uzglabāšanai

Ja lieto degvīnu, to jauc ar sulu attiecībās 1:1. Var lietot 70% spirtu – tad uz divām daļām sulas ņem vienu daļu spirta. Uzglabā aizvākotā pudelē ledusskapī.

Ceļtekas ar cukuru

Tautas medicīna vēža ārstēšanai iesaka ceļtekas ar cukuru. Svaigas ceļteku lapas nomazgā, samaļ gaļas mašīnā vai smalki sablendē un sajauc ar cukuru attiecībās 1:1. Liek ievilkties divas nedēļas istabas temperatūrā. Lieto pa vienai ēdamkarotei trīs līdz četras reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.

Ceļteku sīrups

Salasa divus kilogramus svaigas ceļteku lapas, nomazgā. Smalki sagriež, sakapā, sablendē vai pat izlaiž caur gaļas maļamo mašīnu. Ņem trīslitru burku. Apakšā uzber cukura kārtu un liek sasmalcinātās ceļtekas 4 centimetru slānī. Pieblīvē un pārber ar cukura kārtu, tad liek atkal ceļtekas un atkal cukuru. Un tā slāni pa slānim, kamēr burka pilna. Augšējā kārtā saber atlikušo cukuru. Burku aizvāko un liek tumšā vietā ievilkties. Ļauj procesam notikt divus mēnešus. Notecināto sīrupu pilda pudelēs, aizkorķē un uzglabā ledusskapī vai vēsā pagrabā. Lieto pēc vajadzības pret klepu pa vienai ēdamkarotei trīs reizes dienā 15 – 20 minūtes pirms ēšanas. Ja sīrupu dod bērniem, tad atbilstoši lieto pa vienai tējkarotei.

Šī sīrupa pagatavošanai cukura vietā var izmantot medu.

Sīrups būs vēl dziednieciskāks un garšīgāks, ja ceļtekām pievienos arī mārsila lakstus.

Pulveris

Izmanto žultspūšļa iekaisumu ārstēšanai. Ņem vienādās daļās žāvētas ceļteku, nātru, un ārstniecības salvijas lapas, samaļ kafijas dzirnaviņās. Šo pulveri lieto pa vienai tējkarotei trīs reizes dienā, uzdzerot ceturtdaļglāzi ūdens.

Ceļteku ziede

Izmanto kā baktericīdu un brūces dziedējošu līdzekli pie ilgi nedzīstošām un strutojošām brūcēm, čūlām. 10 gramus sasmalcinātu lapu sajauc ar 90 gramiem nesālīta sviesta vai cūku taukiem, kārtīgi izmaisa. Uz plīts malas vai ūdens peldē vai cepeškrāsnī ar termostatu silda stundu ne vairāk kā 50 grādu temperatūrā. Siltu izkāš. Lej stikla burciņā, ļauj sastingt. Glabā ledusskapī. Lielākām čūlām nesmērē pa virsu pašu ziedi, bet siltumā piesūcina ar to marles saiti un ļauj tai atdzist. Liek uz brūces šo piesūcināto marles gabaliņu un pēc tam pārsēju.

Ceļteku vazelīna ziede

Vienu daļu žāvētu ceļteku lapu smalki samaļ un samaisa ar deviņām daļām vazelīna.

Sēklu novārījums

Vienu ēdamkaroti sēklu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra un piecas minūtes vāra uz lēnas uguns. Ļauj vienu stundu ievilkties, nokāš un dzer pa ēdamkarotei 3 – 4 reizes dienā, lai novērstu neauglību, kas saistās ar ovulācijas traucējumiem, kā arī diabēta gadījumos. Kurss 1 – 2 mēneši.

Sēklas vēdera sakārtošanai

Pusotru ēdamkaroti lielās ceļtekas sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 15 – 20 minūtes ievilkties un izdzer ar visām sēklām vakarā. Palīdz gan pret caureju, gan aizcietējumiem un hemoroīdu gadījumos.

Ceļtekas mīklas izstrādājumos

Maltas ceļteku sēklas vai ceļteku sēklu klijas izmanto kā piedevu mīklai. Jo īpaši, ja izmantoti glutēnu nesaturoši miltu maisījumu. Ceļteku gļotvielas lieliski novērš trūkumus, ko mīklai rada glutēna trūkums. Cepums būs mīkstāks un maigāks.

Ceļteku sēklas ar jogurtu

Vienu ēdamkaroti ceļteku sēklu iemaisa glāzē jogurta un ļauj pusstundu uzbriest. Lieto vienu vai divas reizes dienā vakariņās un otrajās brokastīs. Pēc vēlēšanās var pievienot saldētus vai svaigus augļus un ogas. Rada sāta sajūtu, atvieglo gremošanas sistēmas darbību, mazina holesterīna līmeni un palīdz notievēt. Var iemaisīt arī sulā vai ūdenī. Ir svarīgi arī visas dienas laikā pietiekamā daudzumā uzņemt šķidrumu.

Ceļteku želeja

Maltas ceļteku klijas var pievienot ūdenim, sulai – vienu ēdamkaroti uz glāzi šķidruma un ļauj pusstundu uzbriest. Piepilda kuņģi un normalizē gremošanas sistēmas darbību. Tiem, kam ir problēmas ar sāta sajūtu, ieteicams to lietot pusstundu pirms maltītes.

Pavasara salāti

Šos salātus gatavo, kamēr nātres nav izaugušas garākas par 10 centimetriem, bet ceļteku, pieneņu un citas lapiņas ir maigas. Tev vajadzēs 100–150 gramus ceļteku lapu, 50 gramus jauno nātru lapu, 50 – 80 gramus sīpolu vai lociņu, divas ēdamkarotes skābo krējumu, vienu vārītu olu, diļļu un pētersīļu zaļumus pārkaisīšanai. Salātiem var pievienot arī mārrutkus un, pēc vēlēšanās, 50 gramus pieneņu lapu.

Ceļteku, nātru un pieneņu lapas 1–2 minūtes blanšē karstā ūdenī, sasmalcina un pievieno sīpolus vai lociņus. Pievieno krējumu. Pasniedz ar vārītām olām, pārkaisa ar diļļu un pētersīļu zaļumiem. Sāli pievieno pēc katra vēlmes.

Ceļtekas ar biezpienu un svaigiem gurķiem

Tev vajadzēs 10 ceļteku lapas, 3 vidēji lielus gurķus, 100 g biezpienu, 1 ēdamkaroti augu eļļas, sāli pēc garšas. Gurķus sagriež lielos garenos gabalos. Ceļteku lapas sasmalcina un sajauc ar biezpienu, sāli, augu eļļu (var visu kopā sablendēt). Pasniedz atsevišķi gurķus un biezpiena masu.

Ceļteku lapu zupa

Uz vienu porciju tev vajadzēs 150 g ceļteku, 50 g gaļas, 150 g kartupeļu, 5 g miltu, laurlapu, smaržīgos piparus, 50 g mārrutku, dilles, 0,5 litrus ūdens.

Vārošam gaļas buljonam pievieno sagrieztas ceļteku lapas, kartupeļus, sāli un garšvielas. Neilgi pirms gatavības uztumē ar miltiem. Pirms pasniegšanas pievieno ķiploku, sajauktu ar sāli un diļļu zaļumiem.

Anda Leiškalne
Lasi par psilium arī Pubmed
 https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/25112783

Apskaties Latvijas daba: https://www.latvijasdaba.lv/meklet/augi/

LIELĀ CEĻTEKA

Plantago major L.

latviski: lielā ceļteka

angliski: greater Plantain

vāciski: Breit-Wegerich

zviedru: gårdsgroblad

igauņu: suur teeleht

lietuviešu: plačialapis gyslotis

krievu: подорожник большой

SMILTĀJA CEĻTEKA

Plantago arenaria Waldst. et Kit. (syn. P. indica L. nom. illegit.; P. scabra Moench)

latviski: smiltāja ceļteka

angliski: branched Plantain

vāciski: Sand-Wegerich

zviedru: sandkämpar

igauņu: liiv-teeleht

lietuviešu: smiltyninis gyslotis

krievu: подорожник песчаный