Valrieksts (Juglans regia)

Gudrais rieksts

Ziemassvētku noskaņa mūsu ģimenē jau kopš manas mammas bērnības ir saistīta ar valriekstiem (Juglans regia). Ar riekstu standziņām pārkniebjot tā čaulu, atklājas rievains, galvas smadzenēm līdzīgs rieksta kodols. Lai gan ir dažādas leģendas par šo līdzību, man labpatīk ticēt tai, kas stāsta par gudrību. Sengrieķu filozofs Platons esot visā nopietnībā uzskatījis, ka valrieksti domā.

Valrieksti ir gudru cilvēku izvēle un veicina smadzeņu darbību. Kodolos ir vairāk nekā 70% eļļas, kas vērtības ziņā pielīdzināma olīveļļai – tā satur tik daudz vērtīgu taukskābju, ieskaitot Omega 3, kas samazina holesterīna līmeni asinīs, mazina iekaisumu procesus un kavē aterosklerotisko pangu veidošanos. Valrieksti bagātīgi satur alfa-linolēnskābo (ALA): Omega 3 taukskābju formu.

Vērtīgu vielu koncentrāts

Šajos riekstos satopami gan B grupas vitamīni, gan A, E un C vitamīns. Valriekstu kodoli satur 375–500 mg kālija, 15–90 mg kalcija un 180–280 mg magnija. Lielais magnija un kālija saturs veicina paaugstināta asinsspiediena normalizēšanos. Bagātīgais joda sastāvs nāk par labu vairogdziedzerim, bet cinks uzlabo imunitāti, veicina matu augšanu un ādas veselību. Valrieksti satur kobaltu. Šajos riekstos ir gandrīz 20% olbaltumvielu, kas ir vairāk nekā biezpienā vai gaļā.

100 gramos lobītu valriekstu ir ap 660 kkal un 65 g tauku, bet,  kaut tajos ir daudz taukvielu un kaloriju, ēdot šos riekstus, svars tomēr krītas. Pie šāda secinājuma nonākusi Šerila Roka (Cheryl Rock), kas Kalifornijas universitātes Sandjego medicīnas augstskolā veikusi pētījumu par valriekstiem. 100 gramu riekstu satur 14 g ogļhidrātu, 6,7 g šķiedrvielu un 15 g olbaltumvielu.

Valrieksta čaumala ir kā dabas dota konservu kārba, kas saglabā kodolu svaigu un vērtīgu. Toties izlobīti valriekstu kodoli ātri oksidējas. Lai neietu bojā vērtīgās nepiesātinātās taukskābes, kas ir valriekstos, labāk lobīt tos tieši pirms ēšanas.

Aizkavē plānprātību un iekaisumus

Šie rieksti ir bagāti ar nepiesātinātajām taukskābēm, satur arī balastvielas, tāpēc sniedz sāta sajūtu un mazās devās, neraugoties uz augsto enerģētisko vērtību, pat palīdz notievēt, sekmē arī holesterīna līmeņa normalizēšanos un asinsvadu sieniņu elastības saglabāšanos, palīdz regulēt asinsspiedienu, ārstēt iekaisumus, nāk par labu kaulu veselībai un veicina labāku miegu. Māstrihtas universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka apmēram 10 valrieksti dienā samazina risku mirt no elpceļu slimībām (piemēram, astmas vai emfizēmas), kā arī aizkavē dažādas neiroloģiskās kaites, piemēram, plānprātības rašanos. Šo riekstu lietošana samazina iekaisums un trombu veidošanos artērijās pēc treknu ēdienu ēšanas. Speciālisti iesaka katru dienu apēst astoņas valriekstu pusītes.

Valriekstiem piemīt baktericīdas, pretiekaisuma, pretsklerozes  pretcērmju, savelkošu, bet sakņu miza vēderu mīkstinošas īpašības. Gan lapu, gan augļapvalku, gan čaulu un starpsieniņu uzlējumi veicina epitelizāciju un brūču dzīšanu. Šiem uzlējumiem piemīt žultsdzenoša, apetīti veicinoša iedarbība Augļapvalku novārījums ar medu labi noder cērmju izdzīšanai.

)))))

Receptes:

Lapas kā pārsienamie

Vēl 17. gadsimtā krievu kara ārsti izmantoja valriekstu lapas kā labu pārsienamo materiālu, kas nodrošināja brūču tīrību.

Valriekstu čaumalas pret zobakmeni

40 gramu valriekstu čaumalu vāri 20 minūtes. Ļauj tām atdzist un nokās. Uz 10 minūtēm iemērc zobu suku šajā novārījumā un rūpīgi iztīri zobus. Šo procedūru var atkārtot trīs reizes dienā tik ilgi, kamēr zobakmens pazūd.

Lapu sula

Svaigu valriekstu lapu sulu tautas medicīna iesaka lietot pret pinnēm un augoņiem.

Degvīna uzlējums pret mazasinību

Mazasinības novēršanai ņem trīs gramus nenogatavojušos riekstu augļu, pārlej ar 100 gramiem degvīna, ļauj ievilkties nedēļu, izkāš. Lieto pa 20 pilieniem 2 – 4 reizes dienā pirms ēšanas. Kursa ilgums: 3 – 4 mēneši.

Valriekstu čaumalu novārījums

Vienu ēdamkaroti čaumalu un šķērssieniņu pārlej ar glāzi ūdens, vāra vienu minūti, ļauj ievilkties desmit minūtes. Lieto pa ceturtdaļglāzei trīs reizes dienā pēc ēšanas.

Valrieksta lapu uzlējums

Vienu ēdamkaroti kaltētu valrieksta lapu pārlej ar glāzi verdoša ūdens. Tur stundu siltā vietā. Lieto pa ceturtdaļglāzei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Ar šo uzlējumu var skalot kaklu angīnas, laringīta, stomatīta un faringīta gadījumā. Apstrādā ādu pret pinnēm un dermatītiem. Tautas medicīna iesaka bērniem cērmju izdzīšanai un pret rahītu. Pie locītavu saslimšanām, podagras, reimatisma valriekstu lapu uzlējumu lieto kā pretiekaisuma un atsāpinošu līdzekli, ko dzer ne tikai iekšķīgi, bet arī izmanto vannu, komprešu un apliekamo veidā. Pie sāpošām locītavām var vairākās kārtās pietīt svaigas lapas, pirms tam tās mazliet saburzot.

Plaušu tuberkulozes un pastiprinātas svīšanas gadījumā lieto gan lapu uzlējumu, gan ar medu saberztus riekstu kodolus.

Valriekstu spirta uzlējums

30 valriekstu kodolu sasmalcina un pārlej ar vienu litru degvīna. Tur divas nedēļas saulē. Pēc tam izkāš. Lieto pa pusēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas.

Valriekstu vīns

To raudzē no jaunajiem valriekstiem. 50 nenobriedušus valriekstus sagriež četrās daļās, ieliek 20 litru vīna raudzēšanas pudelē, pievieno 2,5 līdz 3 kilogramus cukura pārlej ar 15 litriem atdzesēta novārīta ūdens. Liek raudzēties. Kad pudeles saturs izrūdzis, nogaida apmēram mēnesi. Šis vīns ir ar ārstniecisku iedarbību, tāpēc dienā to drīkst dzert ne vairāk kā pusi glāzes. Papildina organisma joda un citu minerālvielu rezerves.

Aprikozes, medus un valrieksti imunitātei

Nepieciešams: 200 grami rozīņu, 200 grami žāvētu aprikožu, 200 grami valriekstu kodolu, viens citrons ar mizu, 250 grami medus. Visu samaļ un lieto pa vienai ēdamkarotei no rīta tukšā dūšā.

Valrieksti pret krūts vēzi

Profesore Eleina Hardmane iesaka sievietēm krūts vēža profilaksei katru dienu apēst piecus valriekstus. Vīrieši var lietot līdz 14 riekstiem katru dienu, un tas noderēšot prostatas vēža profilaksē.

))))

Viss par riekstkoku jeb valriekstu

Savvaļā karaliskais riekstkoks jeb īstais (grieķu) valrieksts (Juglans regia) aug Dienvideiropā un Āzijas centrālajā un austrumu daļā. No citiem riekstkokiem tas atšķiras ar gaiši pelēku mizu, nepāra plūksnaini saliktajām, 20 – 40 cm garajām lapām. Sasniedz līdz 20 m augstumu, vainags ir 3 – 5 m plats, izplests, koka mūžs: vidēji 120 gadu. Auglis parasti lodveida vai nedaudz iegarens, kails; pēc nogatavošanās sēkla jau kokā izkrīt no apvalka, tam atveroties vai tam atsitoties pret zemi. Rieksts atšķirībā no citām sugām ir ar divām gludām ribām gar šuvēm, pa kurām rieksti viegli šķeļas.

Latvijā valriekstus audzē sen, un daži koki apskatāmi nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Turklāt šie koki ir izturīgi pret kaitēkļiem un slimībām. Kazdangas parkā šo koku alejai jau ir vairāk nekā 300 gadu. Arī Rīgas, Kuldīgas, Jelgavas un Ogres rajonā ir valrieksti, kas ražo jau daudzus gadus. Tie parasti ienākas septembrī, oktobra sākumā. Atšķirībā no citām riekstkoku sugām gataviem grieķu valrieksta bumbuļiem ārējais zaļais, mīkstais apvalks sadalās, un rieksts brīvi nokrīt zemē.

Valriekstiem nav atsevišķu vīrišķo un sievišķo augu. Spurdzes, kas parādās marta beigās, aprīļa sākumā ir vīrišķie ziedi, bet sievišķie ziedi parādās vēlāk – maijā – jauno dzinumu galos. Riekstkoki apputeksnējas paši, tāpēc vienkopus nav jāstāda vairāki koki. Labas ražas gadā no viena var novākt pat 10 – 20 kilogramus riekstu.

Audzēšanai mūsu klimata apstākļos vislabāk izmantot riekstus, kas nākuši no Moldovas ziemeļu daļas vai Rietumukrainas, kur tie nogatavojas līdz 20. augustam.

Valriekstus audzē arī to vērtīgās koksnes dēļ: tā ir blīva kā ozolam, plastiska kā gobai, vidēji cieta, ar labām fizikālajām un mehāniskajām īpašībām, viegli padodas apstrādei un pulēšanai. Riekstkoku izmanto augstvērtīgu mēbeļu ražošanai un apdarei, no tā gatavo finieri un parketu. Riekstkokam cena pasaulē ir augstāka nekā ozolam (tas, protams, atkarīgs no koksnes kvalitātes).