Daktere dzīvdzemdētāja
Dakterīte, tā ārstniecisko
īpašību dēļ mēdz dēvēt istabas augu kalanhoji. Mīļam bērnam daudz vārdu un šo
augu dēvē arī par briofilu, dzīvdzemdētāju, palaistuvi, ugunīgo Kaču un
palodzes žeņšeņu.
Kalanhoju ģintī ir aptuveni
200 sugu. Vairākums sastopams Madagaskarā un Āfrikā, taču tās aug arī
Dienvidaustrumāzijā un viena suga – Dienvidamerikā. Kalanhojes aug akmeņainās,
nabadzīgās augsnēs saulainās, atklātās vietās 300 – 2500 metru virs jūras
līmeņa.
Šie biezlapju Crassulaceae dzimtas augi izceļas ar
dzīvelīgumu, jo daudziem uz lapām veidojas mazi vairpumpuriņi ar saknītēm, kam
par godu kalanhojes kādreiz sauktas par briofilām, kas grieķiski nozīmē –
dīgstošā lapa. Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā augošās 25 kalanhoju
sugas pārsteidz ar daudzveidību un dekorativitāti. Gandrīz visas kalanhojes
piemērotas audzēšanai mājās.
Degremona palaistuve
Degremona kalanhoje Kalanchoe daigremontiana ir visbiežāk
audzētā un savu daudzo bērnu dēļ tiek saukta par dzīvdzemdētāju, palaistuvi vai
prostitūtu. Lapas tumši zaļas, gandrīz rombiskas, un to malās veidojas
vairpumpuri – mazi audziņi ar saknīti. Ziedi brūngani violeti. Ziedpumpuru
ieriešanās notiek, ja dienas garums ir 12 stundu.
Lai gan literatūrā ir dati, ka visas ši auga
daļas ir indīgas, jo satur sirds
glikozīdu daigrenintianīnu, un ir ziņas par liellopiem, Dienvidāfrijā, kas
saindējušies ēdot kalanhojes, tomēr tautas medicīnā to lieto kā ārstniecības
augu.
No 1962. gada PSRS zinātniskajiem
institūtiem pienāca interesanti ziņojumi par degremona kalanhojes izmantošanu tautas medicīnā.
Cilvēki rakstīja, ka ieziešot deguna gļotādu ar svaigu kalanhoju sulu, var
ārstēt gripu, bet veseli cilvēki epidēmijas laikā ar labiem panākumiem šo
metodi lietoja gripas profilaksei. Savukārt svaigas, sasmalcinātas lapas gan
apstādināja asiņošanu, gan mazināja asas sāpes, ieskaitot zobu, lieliski dziedē
brūces, apsaldējumus un apdegumus, ārtē mastītus. Tā palīdz pret augoņiem un
pūtītēm un pat ekzēmu. Tautas medicīnā kalanhojes sulu lieto pret prsostatītu
un augu iesaukuši par ķirurgu bez naža. Tā ir arī tautas kosmetoloģijas
līdzeklis kasārstē pinnes un balina vasarasraibumus. Indijā tautas medicīna
iesaka kalanhojes sulu nierakmeņu ārtēšanai, bet Trinidadā un Tobago pret
paaugstinātu asinsspiedienu.
Zinātnieku izpētīta
Tautas novērojumi
ieinteresēja zinātniekus un šo augu sāka pētīt, lai izstrādātu jaunas zāles.
Laboratorijas analīzes un klīniskie pētījumi apstiprināja tautas medicīnas
novērojumus un 1966. gadā Padomju savienībā oficiālā medicīna sāka ražot āreji
lietojamus medikamentus – kalanhojes ziedi un sulu, ko ieteica ilgstoši
nedzīstošu brūču, apdegumu un sastrutojumu ārstēšanai. Zinātniski pierādīja, ka kalanhoje nav
kaitīga, tomēr grūtniecēm, vēža, trombozes un alerģiskiem cilvēkiem to drošības
pēc neieteica.
Līdz šim pilnīgi nav
noskaidrots kalanhojes preparātu iedarbības mehānisms. Domājams, ka auga
virszemes daļās sakrājas savienojumi – biogēnie stimulatori. Līdzīgi kā
sagatavojot alveju, ja kalanhoji pirms pārstrādāšanas patur vēsā un tumšā
vietā, šo biogēno stimulatoru koncentrācija ievērojami pieaug.
Kalanhiji lieto ne vien iekaisumu un brūču
dziedēšanai un arī iekšķīgi organisma stiprināšanai. To dēvē arī par istabas
žeņšeņu. Izmanto arī homeopātijā.
Kalanhoji mēdz dēvēt par
Gētes lapu, jo to pētījis slavenais vācu dzejnieks. Viņš kalanhojas bērniņus ēdis karotēm, jo uzskatījis, ka
tie paildzina jaunību. Dzejnieks nav bijus skops – viņš dalījies ar mazajiem
vairpumpuriņiem, lai arī viņa draugu mājās augtu šis brīnumainais augs.
Atzītā dziedniece
Plūksnaino jeb spalvveida
kalanhoji K. pinnata izmanto
medicīnā. Jauna auga lapas ir ovālas, bet spēcīgākam augam jau kļūst plūksnaini
dalītas, līdzīgi kā rozēm. Sevišķi spēcīgiem augiem novērotas pat septiņas
lapas daļas. Bērniņi uz lapu malām attīstās reti, taču, nogrieztu lapu noliekot
uz zemes, uz lapu malām sāk augt vairpumpuri. Šai kalanhoju sugai ziedi ir
stobrveida, zaļgani, balti, rožaini, 3,5 centimetrus gari ar zvanveidā
paplašinātu kausu.
Oficiālajā medicīnā
plūksnainās kalanhojes sulu un ekstraktu lieto ārīgi. Tā sekmē brūču un čūlu
dzīšanu, veicina brūču attīrīšanos no nekrotiskajiem audiem, un tai ir
pretiekaisuma darbība. Kalanhoji lieto grūti dzīstošu un strutojošu brūču un
čūlu ārstēšanai, izgulējumu, apdegumu, krūšu galu plaisāšanas, stomatīta,
ginekoloģisko slimību un ādas pārstādīšanas gadījumos. Plūksnainās kalanhojes
preparātus lieto trīs vai četras reizes dienā pa 15 – 20 minūtēm vannu vai
apliekamo veidā. Sula vai vanna pirms lietošanas jāsasilda līdz 37 grādiem, un
ārstēšanās kurss jāturpina 8 – 15 dienas.
Ugunīgā Kača
Blosfelda kalanhoje Kalanchoe blossfeldiana, savu spilgto
ziedu dēļ saukta arī par ugunīgo Kaču, pēdējos gados visbiežāk nopērkama puķu
veikalos. Izveidotas dažādas šķirnes ar dažādu krāsu – dzelteniem,
šarlaksarkaniem, lašu krāsas, oranžiem, karmīnsarkaniem ziediem. Grieztie
Blosfelda kalanhojes ziedi telpās saglabājas 3 – 4 nedēļas.
Šī kalanhojes suga ilgus
gadus bija zinātnisko pētījumu objekts, lai noskaidrotu dienas garuma ietekmi
uz augiem. Izrādās, ka kalanhojes ir īsās dienas augi – tās nespēj uzziedēt, ja
dienas garums pārsniedz 11 – 12,5 stundas, bet vislabāk ziedpumpuri raisās, ja
dienas garums ir deviņas stundas. Šādā režīmā kalanhojei jāpavada 15 – 40 dienas
atkarībā no šķirnes un temperatūras režīma. Kalanhojei svarīgāks ir garais
tumsas periods, ja to kaut nedaudz iztraucē, ziedēšanas ierosme tiek izjaukta,
tāpēc dzīvokļos kalanhojes zied reti. Tomēr ar gaismas necaurlaidīgu cepurīti
iespējams pēc vajadzības regulēt dienas garumu.
Neparastās skaistules
Tūbainā kalanhoje Kalanchoe tomentosa ir iemīļoti augi ar
sukulentām vilnainām lapām. Augi uzzied, ja tos uzpotē uz garziedu kalanhojes K. Longiflora var. coccinea.
No Somālijas, Sudānas un
Kongo 1920. gadā atvestā marmorētā kalanhoje Kalanchoe marmorata ir ar it kā marmorētām lapām.
Rombu kalanhoje Kalanhoe rhombopilos ir ar nelielām
sudrabainām biezām lapām ar sarkanbrūnu zīmējumu.
Stobrainā kalanhoje Kalanhoe tubiflora ir ļoti dekoratīvs un
neparasts augs. Lapas biezas un tievas, ar gaišu apsarmi un violetiem
lāsumiņiem. Lapu galos veidojas vairpumpuri.
Vairogveida kalanhoje ar
apaļām violetām lapām ir ļoti dekoratīva, taču reti audzēta suga.
Tautas medicīna iesaka:
Dzīvā komprese
Ja ir sapampums,
iekaisusi vai sastrutojusi brūce,
nogriež kalanhojes lapu, noskalo, un lapas virspusi ar koka irbulīti
sastrīpo krustu šķērsu. Liek uz sapampušās vai sastrutojušās vietas un
piestiprina, lai pa smalkajām griezuma vietiņām varētu izdalīties sula. Kompreses
maina, līdz iekaisusī vieta ir sadziedēta.
Kalanhojes lapas kompreses palīdz ātrāk noņemt zilumus.
Ja vakarā uzliek šādu kompresi uz smaganām pie sastrutojuša zoba, no rīta zobs vairs nesāp, un pēc laika arī sastrutojuma vairs nav.
Kalanhojes lapu kompreses lieto grūti dzīstošu, strutojošu, nekrotisku brūču, trofisku čūlu, izgulējumu, apdegumu ārstēšanai.
Kalanhojes lapas kompreses palīdz ātrāk noņemt zilumus.
Ja vakarā uzliek šādu kompresi uz smaganām pie sastrutojuša zoba, no rīta zobs vairs nesāp, un pēc laika arī sastrutojuma vairs nav.
Kalanhojes lapu kompreses lieto grūti dzīstošu, strutojošu, nekrotisku brūču, trofisku čūlu, izgulējumu, apdegumu ārstēšanai.
Kalanhojes izvilkums vēnām
Nogriež visu augu, noskalo, liek ledusskapja dārzeņu nodalījumā un tur septiņas līdz desmit dienas, lai augā palielinās bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija. Pēc tam izņem, sasmalcina ar koka nazīti un liek stikla burkā. Pārlej ar degvīnu tā, lai visa lapu masa būtu pārklāta ar šķidrumu, liek ledusskapī uz nedēļu, laiku pa laikam saskalinot.
Gatavo izvilkumu lieto ārīgi kāju vēnu dziedēšanai. Apsēžas un kāju uzliek uz otra ķeblīša. Vates tamponu samitrina kalanhojes lapu izvilkumā un smērē uz vēnām, virzienā no pēdām uz augšu. To dara viegli, bez ierīvēšanas, un ļauj, lai dziedinošais šķidrums pats iesūcas ādā. Vietās, kur vēnu mezgli lielāki, šķīdumu uzklāj vairākas reizes. Pasēž līdz pilnīgi viss šķidrums ir iesūcies ādā un tā ir sausa.
Pret iesnām
Nogriež visu augu, noskalo, liek ledusskapja dārzeņu nodalījumā un tur septiņas līdz desmit dienas, lai augā palielinās bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija. Pēc tam izņem, sasmalcina ar koka nazīti un liek stikla burkā. Pārlej ar degvīnu tā, lai visa lapu masa būtu pārklāta ar šķidrumu, liek ledusskapī uz nedēļu, laiku pa laikam saskalinot.
Gatavo izvilkumu lieto ārīgi kāju vēnu dziedēšanai. Apsēžas un kāju uzliek uz otra ķeblīša. Vates tamponu samitrina kalanhojes lapu izvilkumā un smērē uz vēnām, virzienā no pēdām uz augšu. To dara viegli, bez ierīvēšanas, un ļauj, lai dziedinošais šķidrums pats iesūcas ādā. Vietās, kur vēnu mezgli lielāki, šķīdumu uzklāj vairākas reizes. Pasēž līdz pilnīgi viss šķidrums ir iesūcies ādā un tā ir sausa.
Pret iesnām
Ja parādās
iesnas, kalanhojes sulu var pilināt degunā. Tīrā veidā tā ļoti kož, tādēļ sulu
var atšķaidīt ar remdenu ūdeni 1:1. Katrā nāsī iepilina 2–3 pilienus vairākas
reizes dienā.
Pret kakla sāpēm
Ja sāp kakls, ņem kalanhojes bērniņus, kas aug lapai gar malām, un pakošļā. Mute un mēle kļūs stīva, līdzīgi kā pie zobu anestēzijas, bet tas pāries, un kakla sāpes arī.
Šo komentāru ir noņēmis emuāra administrators.
AtbildētDzēstKur varētu iegādāties Degremona vai plūksnaino kalanhoju?
AtbildētDzēst