Mellenes (Vaccinium myrtillus)

Kāpēc mellenes ir tik vērtīgas?

Mellenes ir vienas no visvērtīgākajām Latvijas ogām. Tās uz organismu iedarbojas vairākos veidos un var būt gan ārstniecisks, gan veselību stiprinošs un labs pretnovecošanas līdzeklis un antioksidantu koncentrāts.

Antociāni, kas nosaka melleņu intensīvo violeti zili melno krāsu, ir ārkārtīgi spēcīgi antioksidanti. Tās ir tās pašas vielas, kas sarkanvīnam dod krāsu un veselīgās asinsvadus un jauneklīgumu sargājošās īpašības, taču daudz lielākā koncentrācijā, bez alkohola un vēl kopā ar daudzām citām vērtīgām vielām.

Melleņu antociāni efektīvi neitralizē brīvos radikāļus – molekulu atlūzas, kas mēdz organismā uzvesties kā huligāni un rosināt šūnas postošas ķēdes reakcijas un ar to saistītu novecošanos.

Ļoti labvēlīgi melleņu antociāni iedarbojas uz sīkajiem asinsvadiņiem kapilāriem, padarot tos elastīgākus un izturīgākus. Tie ļoti labvēlīgi iedarbojas gan uz acu sīkajiem asinsvadiem, gan veicina veselīgāku smadzeņu un sirds apasiņošanu, palīdz cilvēkiem, kam bieži ir vēsas rokas un kājas un vēnu problēmas. Ļoti ieteicams diabētiķiem vai cilvēkiem ar noslieci uz to gan tāpēc, ka sargā no diabēta komplikācijām – insultiem, acu problēmām, trofiskajām čūlām, gan arī tādēļ, ka mellenēs ir mirtillīns – cukura līmeni normalizējoša viela.

Melleņu antociāniem ir P vitamīna aktivitāte – tie ne tikai labvēlīgi iedarbojas uz asinsvadiem, bet arī palīdz savu darbu veikt C vitamīnam. Abi šie vitamīni labi ietekmē ādu – veicinot veselīgu kolagēna sintēzi un padarot ādu tvirtāku. Atšķirībā no C vitamīna, organisms spēj veidot antociānu rezerves – vasarā kārtīgi saēdoties mellenes vai upenes, rezerves būs nodrošinātas visam gadam.

Mellenēm ir laba ietekme uz gremošanas sistēmu – miecvielas, ko šīs ogas satur, ir maigs pretcaurejas līdzeklis, antociāni nodrošina atindēšanas funkcijas zarnās, bet dabiskā antibiotika benzoskābe kavē rūgšanas un pūšanas procesus zarnās.

Mellenes satur dažādas minerālvielas un it īpaši mangānu, kas nepieciešams labam asinssastāvam un dzimumhormonu ražošanai, C vitamīnu, cukurus, pektīnus, gļotvielas, beta karotīnu, miecvielas un glikozīdus. Melleņu lapas var izmantot tējā, kas pazemina cukura līmeni asinīs.

Mellenes ieteicams vasarā saēsties svaigas, bet ziemai tās var saglabāt, gan žāvējot, gan saldētavā, gan vārot ievārījumu, kurā cukuru var pievienot tikai pēc garšas.

Anda Leiškalne